Senās Grieķijas civilizācija ilga no 776- 30 p.m.ē.
Arhaiskais periods (776-480),
Klasiskais periods (480-323)
Helēniskais periods (323-30)
Arhaiskajā un klasiskajā periodā Grieķija nebija apvienota valsts, tā sastāvēja no simts maziem neatkarīgiem apgabaliem, pilsētām. Helēniskajā periodā Grieķija izpletās uz tuvajiem austrumiem un lielās karalistes kļuva populāras. Neskatoties uz to, ka ir ilgusi vairāk kā gadsimtu gara pētniecība, zinātnieki vēl joprojām debatē par senās Grieķijas ekonomikas formām.
Sengrieķi sasniedza augstu līmeni politikā, filozofijā un literatūrā un ir daudz liecības, kas to apliecina. Neapšaubāmi sengrieķi bija arī iesaistīti ekonomiskās aktivitātēs. Viņi ražoja un veica preču maiņu gan valsts iekšienē gan ārpus tās. Valstī pastāvēja monetāras sistēmas, kas veicināja izstrādājumu maiņu.
Klasiskā perioda ekonomikas pierādījumi meklējami Grieķu literatūrās darbos – juridiskās runās, filozofiskās diskusijās, traktātos u.t.t. Demosthenes, Lysias, Isokrates un citi oratori ir atstājuši daudz runu, dažas no tām saistītas ar ekonomikas lietām. Šīs runas atspoguļo seno Grieķu kontraktus, aizdevumus, tirdzniecību, kā arī citas ekonomiskās aktivitātes. Filozofiskie darbi, it īpaši Platona un Aristoteļa, sniedz mums priekšstatu par to, kā sengrieķi izprata un analizēja ekonomiskās lietas. Šie darbi attēlo Grieķu vērtību sistēmu, ekonomikas nozīmi valstī un sociālās, politiskās institūcijas. Arī dzeja un drāma ietver ekonomikas aktivitāšu liecības. Tur var atrast atsauksmes par tirdzniecību, rūpniecību un uzņēmēja statusu. Viens no visplašākajiem ekonomikas dokumentiem, kas saglabājies no Helēniskā perioda, kad grieķi (Ptolēma dinastija) valdīja Ēģiptē, ir papiruss, kas sniedz informāciju par nodokļiem, pārvaldāmo teritoriju, darbu un dinastijas politiku. Šie uzraksti uz akmeņiem ir vienīgās epigrāfiskās liecības. Tāda birokrātija bija, lai varētu pārraudzīt ekonomikas aktivitātes valstī.
…