Regīna Ezera ir vairāk nekā 20 grāmatu autore. Romāns “Aka” ir viens no ievērojamākiem viņas romāniem, pat viens no populārākajiem romāniem 20.gadsimta latviešu literatūrā. Romānā ir pagātnes motīvs: aiz muguras palicis kas tāds, kas nemitīgi atgādina par sevi ar neizdzēšamu vainas apziņu - Lauras Dātavas notiesātais vīrs Ričs un citi Tomariņu mājas iemītnieki spiesti nest pagātnes slogu. Tas ir stāsts par mīlestību, likteņa rūgtumu un visvairāk par – PIENĀKUMU. Pēc romāna motīviem 1976.gadā ir uzņemta Rīgas Kinostudijas mākslas filma „Ezera sonāte”.
Laura ir vāja, glīta un strādīga sieviete. Rakstniece saka: “Viņa izskatījās pelēka; izbalojusi blūze, padilušas tūristu bikses ar kniedēm, noputējušas basas kājas, tikai pagarie, pakausī ar melnu gumiju sasietie mati mirdzēja krāšņi un sarkanīgi, nesaderēdami ar visu pārējo.” Liktenis viņu nav lutinājis – „viņa, kas pirms dažiem gadiem bija ienākusi Tomariņos ar milzīgu pārliecību, veselu kalnu ticības, ka izdosies kaut ko grozīt,…”. Taču to, ka nekas nemainīsies nekad, līdz nāvei, viņa saprata, kad Ričs kārtējo reizi aizkavējās pēc darba (tātad – pēc dzeršanas)…
Vija viņai jautā: ”Bet ko tu esi redzējusi? Kur tu esi bijusi? Bērni skolā, bērni mājās, mūžīgais naudas bads… Vai tev kādreiz ir ienācis prātā parēķināt, cik stundu dienā tu strādā?” Kāda ir Lauras dzīves jēga? Viņa redz tikai darbu, bērnus, dobes un kastroļus… un gadiem ilgi staigā ar vienu kleitiņu un bezpalīdzīgi noskatās kā aiziet dzīve.…