Sīrijas valstiskumu ir veidojusi tās ģeogrāfija un vēsture. Tostarp Sīrija raksturojama kā bagāta etniskā un reliģiskā mozaīka, tās teritorijā mitinoties arābiem, drūziem, kristiešiem, kurdiem, sunnītiem un šīītiem. Vēsturiski Sīrija ir bijusi tirdzniecības civilizācija, aktīvi pielietojot tai pieejamos austrumu un rietumu tirdzniecības ceļus. Vienlaikus Sīrijas ģeogrāfiskā sarežģītība - tuksneši, līdzenumi, oāzes un kalni – ir rezultējušies sabiedrības sadrumstalotībā. Valsts ģeogrāfija ir nozīmīgs aspekts, jo tā ne tikai ietekmē iedzīvotāju ikdienu, radot darba u.c. iespējas, bet arī veido valsts ekonomikas ievirzes, kas savukārt būtiski ietekmē tās politisko attīstību. Valstis tiecas sekmēt politisko attīstību realizējot nacionālās intereses, kas nereti ir ekonomiskas jeb ekonomisko ieguvumu vadītas, kas savukārt apliecina ģeogrāfijas sasaisti ar valsts politiku. Ģeogrāfiskais aspekts sniedz iespēju valstij virzīties uz izaugsmi vai pavisam pretēji - stagnāciju.
Ģeogrāfijai ietekmējot valsts politisko attīstību, tiek veidota arī valsts ārpolitiskā stratēģija, kas tieši izriet no valstu nacionālajām interesēm. Lai gan ģeogrāfija ir kā "atspēriena punkts" valsts politikā, tomēr liela nozīme piemīt arī valsts vēsturiskajiem notikumiem, tādēļ lai izprastu Sīrijas ārpolitiskos virzienus, vispirms būtiski ir iepazīt tās vēsturi, jo tā ir iemesls katras valsts darbībām reģionālajā un starptautiskajā arēnā. …