Šajā esejā es apskatīšu un analizēšu pirmo Bunjuela filmu: Andalūzijas suns (Un chien andalou, 1929), kura ir pārbagāta ar sirreālisma elementiem, Andalūzijas suns (franču: Un chien andalou) ir 1929. gada Francijas sirreālistiska īsfilma. Šī filma ļauj interpretēt to dažādi, tieši tāpēc ar loģisko domāšanu Andalūzijas suni nevar saprast. Bunjuels savā autobiogrāfiskajā grāmatā teica: „Mūsu atmiņā patstāvīgi iejaucas fantāzijas un sapņi, un tāpēc, ka mēs esam lemti ticēt iedomu realitātei, sākam pieņemt iedomas par patiesību. Starp citu, tam nav lielas nozīmes, jo gan viens, gan otrs ir mūsu sastāvdaļa.”
Franču kino sevī ietver vēl daudz un dažādas slavenas un ievērības cienīgas filmas, kā arī vērā ņemams ir fakst, ka franču kino pirmsākumi ir meklējami pasaulē pirmajā kinoseansā (1895.28.XII) brāļi L. un O. Limjēri Parīzes kafejnīcā “Grand Cafē”. Viņi 33 skatītājiem demonstrēja īsmetrāžas filmu programmu. Ievērojama nozīme filmēšanas tehnikas attīstībā un kinematogrāfijas kā mākslas radīšanā bija Ž. Meljesam (Georges Méliès, 1861-1938), kas nodibināja vienu no pirmajām kinostudijām pasaulē un ar savu darbu aizsāka režisora profesiju kinematogrāfijā. Viņš atklāja jaunus kino izteiksmes līdzekļus – dažādus uzņemšanas plānus, aptumšojumus, panoramēšanu, sāka izmantot ekspozīcijas mākslinieciskas iespējas.…