Caureja ir bieža šķidru izkārnījumu izdalīšanās. Nelielas novirzes no dienas ritma (piem., vēdera izeja 2 reizes dienā) nav uzskatāmas par patoloģisku parādību. Caureja parasti liecina par zarnu saslimšanu, retāk - par citu orgānu darbības traucējumiem. Dažreiz caureja ir aizsargreakcija, ar kuras palīdzību no organisma tiek strauji izvadīti tam kaitīgie produkti.
Cilvēki bieži ir slimojuši ar caureju, vemšanu un sāpēm vēderā. Tam par iemeslu var būt dažādas saslimšanas. Caurejas cēloņi var būt bakteriāla infekcija, vienšūņi un zarnu parazīti. Caureju izraisa dizentērijas nūjiņa, salmonellas, lamblijas, trihomonas, amēbas, cērmes. Visbiežāk caurejas saslimšanas gadījumi ir vērojami vasaras un rudens periodā.
Salmoneloze. Slimību ierosina salmonella, kurai ir daudz variantu. Latvijā prevalē Salmonella typhimurium, arī Salmonella enteritidis. Baktērijas ir izturīgas, labi pacieš aukstumu, sausumu, var ilgstoši atrasties ūdenī, pienā, gaļas produktos. Pārtikas produktos tās var vairoties, pat nemainot ēdiena garšu un smaržu. Cilvēks inficējas, lietojot uzturā nepietiekami apstrādātu gaļu un olas. Šobrīd Latvijā visbiežāk saslimst cilvēki, kuri ēd nevārītas olas, apcep tās tikai no vienas puses vai izmanto olu pulveri. Jūtīgāki pret slimību ir bērni un cilvēki ar novājinātu organismu vai citām slimībām, tāpēc salmoneloze var uzliesmot slimnīcās, kur to sauc par intrahospitālu infekciju.
Inkubācijas periods (laiks no inficēšanās brīža līdz pirmajām izpausmēm) ir vidēji no 12 līdz 24 stundām.
…