Šis citāts parāda to, ka sociālajam darbiniekam jāspēj būt ne tikai zinošam un pieredzējušam, bet arī pēc rakstura cilvēcīgam un sensitīvam, jo tikai šāda veida profesionālis spēj nodibināt uzticības pilnas attiecības, kas īstenībā jau ir kas vairāk par sadzīves problēmu risināšanu, tā ir iedziļināšanās katra cilvēka situācijā, izprašana, cilvēka unikalitātes akceptēšana. Skaidri un nepārprotami cilvēcisko attiecību svarīgumu ataino Vilforda un Heteringtona pētījums, kuru apraksta Maiters, Palmers un Mandžijs, kurā Lielbritānijas un Vācijas bērnu vecāki, par gaidām no sociālā darbinieka, kas strādā bērnu aizsardzības jomā, atzīst: „viss, ko es vēlos ir, lai pret mani attiecas kā pret cilvēku, nevis skaitli”.
Amerikāņu nacionālās asociācijas sociālo darbinieku ētikas kodekss (NASW) paredz, ka ikviens sociālais darbinieks dod priekšroku viņa klienta interesēm un klienta pašnoteikšanās, kas savukārt ir jāatceras arī strādājot ar cilvēkiem ar psihiskam saslimšanām dzīvesvietā. Personām ar psihiskam saslimšanām bieži vien ir uzspiests citu viedoklis, klienti bieži ir nospiesti un nespēj atbildēt par savam izvēlēm. Sociālajam darbiniekam ir jāspēj to novērst, jo sociāls darbs pirmkārt ir balstīts uz klientu pašnoteikšanas akceptēšanu.
…