Paaudze ir laikabiedri, kuriem ir kopīga dzīves pieredze, paradumi, tikumi, kura medz skaidrot cilvēku un grupas kultūru un uzvedību atšķirības. Dažādās paaudzēs ir dažādas vērtības. Vecuma jēdziens nav viennozīmīgs. Izšķir fizioloģisko, sociālo, hronoloģisko un psiholoģisko vecumu. Šobrīd, ņemot vērā mazo dzimstību un dzīves ilguma palielināšanos, pieaug sabiedrības novecošanās tendence, kas nozīmē lielāku demogrāfisko slodzi. Funkcionālisma perspektīva uzskata, ka cilvēkiem ar laiku ir jāatbrīvojas no savām lomām, dodot vietu jaunākiem un produktīvākiem darbiniekiem. Interakcionisma perspektīva uzskata, ka arī vecajiem cilvēkiem būtu jaturpina pildīt savas lomas, jo atteikšanās no tām liek viņiem justies nevajadzīgiem. Konfliktu teorija uzsver, ka būtisku lomu spēle sociālais slanis, kuram indivīds pieder, ka arī skaidro cieņas mazināšanos pret vecajiem cilvēkiem ar tehnoloģiju attīstību. Ir daudz dažādu vecuma stereotipu, kas attēlo vecos ļaudis ka mazvertīgākus cilvēkus, tādējādi ietekmējot gan viņu pašvērtējumu, gan arī apkārtējo vērtējumu un skatījumu uz viņiem, mazinot viņu iespejas aktīvi piedalīties sabiedriskajā, sociālajā un ekonomiskaja dzīvē. Arī šie stereotipi, tāpat ka visi stereotipi, ir ļoti noturīgi, un no tiem atbrīvoties iespējams nonākot ilgākā tiešā kontaktā ar stereotipizēto personu. (1)
…