REHABILITĀCIJAS vēstures pamatā ir pirts dziedniecība un fizikālā terapija, kuras aizsākumus pasaulē var saskatīt jau Senajā Grieķijā, Senajā Romā. Latvijā par rehabilitācijas aizsākumu var uzskatīt 1250.gadu, kad pie Rīgas vārtiem tika atvērta pirmā pirts.
No 2003. gada 1. janvāra spēkā stājās likums- Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likums, kurš nosaka sociālā rehabilitētāja profesionālo darbību. Jaunais likums izmaina iepriekšējo izpratni par sociālo palīdzību, definē sociālā darba un sociālā darba jēdzienus.
Sociālas rehabilitācijas pakalpojums –pasākumu kopums, kas vērsts uz sociālās funkcionēšanas spēju atjaunošanu vai uzlabošanu, lai nodrošinātu sociālā statusa atgūšanu sabiedrībā, un ietver sevī pakalpojumus personas dzīvesvietā vai sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūcijā.
Profesionālā rehabilitācija- pasākumu kopums, kas nodrošina jaunas profesijas apgūšanu, profesionālo zināšanu un prasmju atjaunošanu vai attīstīšanu, tajā skaitā profesionālās izglītības programmu apgūšanu pamata un vidējās izglītības pakāpē atbilstoši personas funkcionālo traucējuma veidam, smaguma pakāpei un iepriekš iegūtās izglītības un kvalifikācijas līmenim.
Sociālās rehabilitācijas pakalpojumu sniegšanas mērķis- ir novērst vai mazināt invaliditātes brīvības atņemšanas soda izciešanas, atkarības un citu faktoru izraisītās negatīvas sociālās sekas personas dzīvē.…