Jau kopš senas pagātnes, pasaulē tā iekārtots, ka sabiedrība tiek kategorizēta. Socioloģija kā zinātne pēta nevienlīdzības un sociālās stratifikācijas jautājumus jau no 19. gadsimta, kad sāka veidoties modernā sabiedrība. Visbiežāk sabiedrība tiek šķirota pēc cilvēka tautības, dzimuma, ienākumiem un statusa. Pēdējos gados jautājums par nevienlīdzību, jeb sabiedrisko noslāņošanos ir atkal kļuvis ļoti aktuāls.
Nevienlīdzība ir jēdziens, kas apzīmē sociālo slāņu un sociālā statusa hierarhiju, kas ir morāli neattaisnojamas atšķirības starp indivīdiem. Zviedru sociologs Gordons Termons ir izvirzījis divus nevienlīdzības iedalījumus, eksistenciālā nevienlīdzība un materiālā nevienlīdzība. Materiālā nevienlīdzības forma ir runa par resursu iedalījumu, taču eksistenciālā nevienlīdzība ir jēdziens, kas sevī ietver cilvēcīguma nevienlīdzību, kā socioloģe un LKA asociētā profesore izteicās: “nevienlīdzīgi sadalīta cieņpilna cilvēka eksistence”, par cilvēka cienīgu dzīvi. Tā tas ir bijis, kopš pašiem cilvēces pirmsākumiem, kā piemēram, viduslaikos sabiedrība tika iedalīta kārtās, eksistēja senjori, jeb kungi, un vasaļi, jeb kalpi.
…