Liktenis bija lēmis Meropes un Lāja dēlam nogalināt savu tēvu, tāpēc Lājs, tikko piedzimstot savam dēlam, sadūra tam kājas un lika kalpam aiznest dēlu uz kalniem, lai viņš tur nomirtu, taču kalps, to nespēdams, atdeva mazo puisēnu audzināšanai Polibam un Iokastei. Šādi sākās Oidipa liktenis, jo viņš nenomira, bet gan izdzīvoja, lai piepildītu savu likteni – lāstu.
Oidips sāka piepildīt likteni jau tad, kad viesībās viņu nosauca par audžudēlu, jo, aizejot pie Delfu Foiba, lai uzzinātu, kāda ir patiesība par viņa vecākiem, viņš uzzināja arī savu likteni, ka nogalinās tēvu un aprecēs māti. Lai izvairītos no tā, viņš negribēja atgriezties pie Poliba un Meropes, tādēļ devās ceļā uz citām vietām, un pirmais ceļš bija uz Tēbām, jo vairāk viņš centās izvairīties no sava likteņa, jo ātrāk tas piepildījās. Oidips nogalināja Lāju, nenojauzdams, ka tas ir viņa tēvs un uzskatīdams, ka nav nogalinājis cilvēku, bet aizstāvējies.…