Galvenās varones ir Solveiga „Pērā Gintā” un Margrieta „Faustā”, kuru dzīves bija ļoti atšķirīgas.
Solveigas raksturs ir pretstats Pēra Ginta raksturam. Solveiga ir valdzinoša, viņas iekšējā pasaule padarīta par svētu, un viņa pati pacelta līdz ideāla simbolam. Turpretī Pērs dzīvē meklē baudu, nerēķinās ar citiem, viņa „es pats” stāv augstāk par visu citu. Solveiga, satiekot Pēru Gintu, uzreiz iemīlas viņā, nebaidoties ziedoties cilvēkam, kurš nezin savu dzīves mērķi. Sākumā, kad Solveiga uzzin, ka jaunietis ir Pērs Gints, viņa it kā novēršas no puiša, bet tas nespēj viņu atturēt. Solveiga seko Pēram, sarauj saites ar apkārtējo pasauli, jo Pēra būda atrodas meža biezoknī. Solveiga atklāj savu mīlestību un izsaka uzticību Pēram:
„Garās dienas un naktis smagās
Klusi ar vēsti pie manis zagās.
Visa dzīve bij pilna ar ziņām,
Ar asarām, skumjām, ar karstām dziņām.
Un, kad es nepazinu vēl tevi, -
Ko sākt un ko darīt, to zināju sevī. (...)
Tu tagad mans draugs un sargs un viss kas.”
Viņu kopdzīve neturpinās ilgi, jo Pērs dodas pasaules klejojumos, kur vēlas atrast pats sevi.…