Speciālā relativitātes teorija

Relativitātes princips fizikā ir viens no būtiskākajiem principiem. To izmanto pie parādībām un procesiem, kuri notiek ar ļoti lielu ātrumu (v~c) Speciālā relativitātes teorija satrieca visus zinātnes pasaules pamatus, bet tajā tomēr nebija iekļauta gravitācija kā tas ir vispārīgajā relativitātes teorijā. Elektrodinamikas likumus saskaņo ar relativitātes principu, jo starp klasisko mehāniku un elektrodinamiku neizpildās Ņūtona likumi, bet pirmajā gadījumā izpildās. Speciālajā relativitātes teorijā aplūko parādības, kuras notiek inerciālajās atskaites sistēmās. Šīs teorijas pamatlicējs ir Alberts Einšteins (1905.gadā) Tās pamatā ir šādi pamatpostulāti: 1) gaismas ātrums vakuumā ir konstants; 2) relativitātes princips; 3) cēloņi vienmēr notiek pirms to sekām – saglabājas kauzalitāte.
To, ka gaismas ātrums c vakuumā ir vienāds visās inerciālajās sistēmās pierādīja Maikelsona eksperiments. Gaismas ātrums c ir konstante, gaisma visos virzienos izplatās ar vienādu ātrumu 3·108 m/s. Visi procesi, kas norisinās dabā, ir vienādi visās inerciālajās sistēmās, to pierāda Galileja-Einšteina relativitātes princips (dabas pamatlikumi, pārejot no vienas inerciālās atskaites sistēmas otrā, paliek nemainīgi).…