Visbiežāk barjeru iepazīt citu kultūru rada etnocentrisms, kad cenšamies „mērīt pēc savas mērauklas” jeb vērtējam no savas kultūras pozīcijām. Tāpēc ir nepieciešams izzinošs process, kas atklāj kultūru atšķirības un samazina nedrošības sajūtu, bailes vai kultūršoku. Savukārt, cilvēki, kas daudz brīvāk pieņem citas kultūras tuvojas etnorelatīvismaz jēdzienam, kad atšķirības pieņemam kā līdzīgas pret līdzīgu, apzinoties, ka pastāv aisberga apakšējā daļa. Līdz ar to izglītībā nepieciešams iekļaut dažādus uzdevumus, kas palīdz adaptēties telpā un kultūrā, kurā atrodies. Kā piemērs var būt arī daudz plašākām cilvēku kopienām paraudzētā integrācijas sistēma, kas tāpat kā starpkultūru izglītība veicina savstarpēju sapratni, līdzpastāvēšanu un izzinošos procesus.
Starpkultūru izglītības procesā svarīga ir ne vien komunikācija ar citu tautību un kultūru cilvēkiem, bet arī teorētiskā bāze. Skaidrojot kādas problēmas pastāv un kas tās veicina, mēs varam vieglāk izvērtēt savu rīcību un apzināties savu attieksmi pret citām kultūrām. Tas palīdz ceļā uz iecietību, sapratni par kultūrām un mūsdienu sabiedrību, attīsta komunikācijas prasmes un mazina konfliktus. Vēl ļoti būtiski ir atcerēties, ka tik pat cik dažādas ir kultūras, tā arī individuālās pieejas mācību procesam atšķiras. Tāpēc visbiežāk starpkultūru izglītības pamatā ir radoši uzdevumi, aktivitātes un praktiska darbošanās. Ir jāiesaista visdažādākās pieejas mācību procesam, jo ja vieni ir teorētiķi, tad citi domātāji, darboņi vai pragmatiķi.5
…
