Divdesmitajā gadsimtā politika un attiecības starp valstīm ir ļoti mainījušas. To ir ietekmējušas attiecības abi pasaules kari, arī Aukstais karš. Notika daudzas pārmaiņas, tai skaitā arvien biežāk kļust dzirdams vārds – globalizācija. Globalizācija ir lielā mērā mazinājusi robežu starp valsts iekšējo un ārējo poltiku. Arvien lielāka kļūst starptautisko kompāniju ietekme.
Pastāv četri skatījumi uz starptautisko politiku – ideālisma, reālisma, plurālisma, marksisma.
Ideālisma teorijas pārstāvji visaugstāk politikā vērtē morālās normas un leģitimitāti. Ideālisti mazāk nodarbojas ar empīrisku analīzi, toties vairāk spriež par to, kā vajadzētu būt, nevis kā ir. Tieši šī iemesla dēļ ideālisms dažreiz tiek uzskatīts arī par utopismu. Piemēram, viduslaikos Akvīnas Toms ir izstrādājis teoriju par to, ka eksistē tā saucamais “taisnīgs karš”. Tā iemesli var būt – apkarot ļaunumu, izvairīties no tā, utt. Arī Kants ir bijis ideālisma piekritējs un izstrādāja teoriju par “pasaules valdību”, kas ir ļoti aktuāla mūsdienās. Ideālisms lielā mērā ir saistīts ar internacionālismu, jo tā teorijas balstās uz to, ka cilvēkiem būtu jābūt organizētiem nevis nacionālā, bet gan starptautiskā līmenī. Viņiem ir jāmak sadarboties savā starpā. Tāpat ideālismu ir ietekmējušas arī liberālisma idejas.
Neoideālisms savukārt uzsver to, cik ļoti mūsdienu politika ir balstīta uz spēku, kā arī to, ka mūsdienu sabiedrība ir ļoti dažāda un sarežģīta, taču cilvēkiem ir jābūt internacionāliem, lai nepieciešamības gadījumā varētu atrsināt starptautiskos konfliktus.
Reālisms sāka attīstīties kā reakcija uz ideālismu, taču radās tas jau sen – 431. gadā pirms Kristus, taču savu attīstību sāka pēc Otrā pasaules kara.
…