Jau 20. gadsimta beigās un nu jau liekas, ka arī visu 21. gadsimtu, pasaulē gan ekonomiski, gan politiski dominē viena lielvalsts – ASV. Tomēr joprojām nav kopējas globālas valdības, kam būtu tiesības pieņemt politiskus lēmumus par globālām problēmām, pieaug dažādu reģionu ekonomiskās labklājības līmeņu atšķirības, vides piesārņojums, bēgļu kustība un palielinās terosima draudi. Vai šie notikumi ir neefektīvas starptautiskās politikas sekas? Vai visām valstīm ir viegli ”pārkāpt” savām interesēm, lai darbotos kopīgi ar citām valstīm ļoti augstas integrācijas līmenī, lai ne tikai valdības, bet arī iedzīvotāju vairākums kopīgās intereses uzskatītu svarīgākas par nacionālajām? Manuprāt, to nav iespējams realizēt, tādēļ arī nav izveidota neviena kolektīvās drošības sistēma, kura aptvertu visu pasauli.
Meklējot papildus informāciju par šo tēmu – starptautiskās attiecības, atradu neskaitāmas interneta mājas lapu adreses, kurās bija atrodama informācija par diplomātiju, starptautiskām attiecībām, starptautisko politiku un starptautiskajām organizācijām (ANO, NATO, ES). Tas man lika aizdomāties par to, cik liela nozīme patiesībā mūsdienās ir globalizācijai un starptautiskai piederībai. Es varu iedomāties, ka vēl pirms 5 gadiem šo mājas lapu skaits bija vismaz 3 reizes mazāks, jo mēs vēl nebijām ES, tātad šīm starptautiskājām organizācijām ir liela nozīme, līdz ar to uzskatu, ka ir svarīgi būt informētam par to, kas tad īsti ir starptautiskās attiecības un kādas ir to funkcijas.
Starptautisko attiecību jēdziens nostiprinājās 20. gadsimta sākumā, kad dominēja tautu pašnoteikšanās princips un valdīja uzskats, ka tautu un valstu robežām ir jāsakrīt, tomēr Latvijai starptautisko attiecību “ēra” sākās tikai pēc 1991. gada, kad tā saskaņā ar 1922. gadā izdoto Satversmi atguva neatkarību. Ieiet starptautisko attiecību ”ritenī” noteikti nebija viegli, daudz, kas mainījās un bija jācenšas tikt līdzi progresam, tomēr, jāsecina, ka zināmā mērā tas ir izdevies. …
