Mūsu agresīvajā un konfliktu pilnajā laikā bez prasmes aistāvēt sevi visās ziņās, iziet kā uzvarētājam no konfliktsituācijas, strīda, cilvēkam ir vienkārši neiespējami izdzīvot šajā pasaulē. Pēdējos gados ir kļuvis par tendenci, ka katram, kurš cenšas ne tikai izdzīvot, bet arī gūt panākumus, gan praktiski, gan teorētiski ir jāiepazīst konfliktoloģija.
No teorētiskās puses konfliktoloģija kā zinātne ir tikai sākuma attīstības stadijā. “Tāpēc, pagaidām viņa uzstājas kā strīda, pārrunu un konfliktu risināšanas māksla”, - saka V.I.Andrejevs.
Konfliktoloģija, kā jauna zinātne, balstās uz sociāli-psiholoģiski-pedagoģiskām zināšanu sintēzi.
Šajā darbā tiek izskatīta situācija, kura vibiežāk ir sastopama konfliktos – strīds.
STRĪDS, TĀ MĒRĶI UN PIEEJAS
Lasot dažus psiholoģiskos darbus var noformulēt viedokli, ka lietišķa starppersonu komunikācija vienmēr notiek gludi un bez problēmām. Taču ne vienmēr var atrast saprašanos ar partneriem, nākas aizstāvēt savu viedokli un uzklausīt otru. Gadās, ka attiecību noskaidrošana ir diezgan “sāpīga”, katrā ziņā vienai no pusēm. Galvenais – neļaut normālam strīdam pāraugt par starppersonu konfrontāciju.
Vai daudzi vadītāji ir padomājuši piemēram par to, kāpēc ne visi padotie atļaujas strīdēties, aizstāvot savus uzskatus? Vārdos gandrīz visi vadītāji izsaka vēlmi, lai padotie kāda jautājuma apspriešanā izrādītu aktivitāti un iniciatīvu savu uzskatu aizstāvēšanā, taču ne visi patiešām to vēlas. Var izdalīt dažus iemeslus, kuru dēļ padotie nelabprāt iesaistās strīdā ar vadītāju:
Personīgās drošības sajūta. Padotie baidās par savu “kaklu”. …
