Grupas supervīzijā tiek izmantotas dažādas grupu darba metodes, grupu dalībnieki apgūst jaunas prasmes un metodes, iegūst jaunas zināšanas un pieredzes apmaiņu. Autore I. Lāss ir plaši aprakstījusi ko var iegūt grupas supervīzijā, uzzināju, ka grupas darbības centrā visbiežāk ir gadījums, komandas darbība, kādas profesionālas grūtības, mijiedarbība uz klientu u.c. Grupas darbs netiek ilgstoši centrēts uz kādas tēmas padziļinātu izzināšanu saistībā ar praksi. Dalībnieki katrā tikšanās reizē izvirza aktuālo problēmu vai jautājumu, ar ko tiks strādāts grupā, grupas tikšanās saturs iepriekš netiek plānots. Parasti grupas supervīzijā netiek izmantota mājas darbu uzdošana tās dalībniekiem. Grupas lielākoties ir daļēji atvērta tipa, tas nozīmē, ja kolektīvā ienāk jauns darbinieks, tad viņš automātiski iekļaujas grupā. Grupai un katrai tikšanās reizei ir noteiktas laika robežas. Grupas skaits nedrīkst būt pārāk liels, optimālais skaits sākot no 7 – 9 cilvēku grupa. Grupa virs desmit cilvēkiem jau tiek uzskatīta par lielu supervīzijas grupu. Nelielā grupā ir iespējams pievērst uzmanību katram dalībniekam un visa grupa var sniegt atgriezenisko saiti, kas supervīzijā ir būtiski. Sociālā darba speciālistiem ir ne tikai pienākums, bet arī tiesības saņemt supervīziju, kas Latvijā noteikts sociālā darba speciālistu profesijas standartos, taču šobrīd tā vēl visur nenotiek.…
