Parasti šādu surogācijas veidu izmanto nabadzīgas sievietes no nelabavēlīgas vides, jo ar šādu ‘’algu’’, kas saņemta pēc bērna dzimšanas, var izdzīvot vairākus gadus. Ir bažas, ka surogācija paliks par biznesa industriju, kurā apgrozas milzīgas naudas summas. Pašlaik surogācijas izmaksas variējas. Neatkarīga adopcija var izmaksāt 15 000 $, no kuriem 12 000$ saņem surogātmāte, bet pārējā summa tiek iztērēta apdrošināšanā. Ja vienošanās tiek veikta caur aģentūru, tad izmaksas var sasniegt pat 40 000$, no kuriem surogātmāte saņem 18 000$ - 25 000$, 4 000$ vai vairāk tiek iztērēti apdrošināšanas maksai, bet 15 000$ un vairāk tiek izmaksāti aģentūrai. Tomēr šajās summās var tikt neieskaitīta surogātmātes kopšana grūtniecības laikā, kā arī dzemdības, ja šīs izmaksas nesedz apdrošināšana.
Joprojām surogācija nav izpētīta pietiekami, it īpaši ir informācijas trūkums par surogātbērna tālāko emocionālo un psiholoģisko attīstību pēc tam, kad viņš tiek atrauts no surogātmātes. Tikmēr, kamēr pētijumi šajā jomā nav pilnīgi, uzskatu, ka surogācija varētu tikt ierobežota un pielietota tikai bezizejas gadījumos. Kā arī piekrītu to valstu nostājai, kas pilnīgi aizliedz komerciālo surogāciju, tādējādi aizkavējot šī biznesa attīstību. Nosaukt surogāciju par pareizu vai nepareizu var katrs cilvēks individuāli balstoties uz savu ētiku.
…
