Ētikas kā mācības mērķis ir sekmēt tikumiskas personības attīstību, kas būtu spējīga atbildīgi veidot savu ģimeni, savstarpējās attiecības un Latvijas valsti, aktīvi iekļauties demokrātiskas un atvērtas sabiedrības dzīvē, dot iespēju attīstīties par sadarbībai un dialogam gataviem indivīdiem, kas ciena sabiedrības kultūras mantojumu un cilvēciskās pamatvērtības.
Ētika tiek uztverta kā filozofija par cilvēku dzīves augstākajiem mērķiem, ideāliem, jēgu, augstāko patiesību, pamatizvēli, cilvēcības specifisko būtību un māca cilvēku būt brīvai, atbildīgai sirdsapziņas būtnei. Ētika kā praktiskā filozofija māca meklēt cilvēcisku izvēli, saskaņojot ideālus ar reālās dzīves iespējām (ar socioloģijas, psiholoģijas, politikas, tiesību, estētikas, reliģijas, ekonomikas, ģimenes, tautas, cilvēces, dabas un Visuma prasībām), māca saskaņot minimālas prasības ar maksimālajām, veidojot dziļu un perspektīvu stabilitāti personības un sabiedrības dzīvē.
Biznesa ētika veidojas no savstarpējām attiecībām un morāles principiem, kas ir gan biznesā, gan cilvēku individuālajā dzīvē. Biznesa ētika katrā uzņēmumā vai valsī, tāpat kā katram cilvēkam, ir individuāla un atšķirīga, bet tomēr tai jābūt vienojošam motīvam – morāles kodeksam. Lai pircēji, darbinieki, biznesa partneri neviltos konkrētā uzņēmumā, informācijai par uzņēmumu (tā brendu) ir jābūt pozitīvai. Tā kā bizness dažreiz saistīts ar lielām izmaksām un risku, uzņēmumiem ir jāpierāda sava profesionalitāte un elastīgums.
Kā jau iepriekš minēts, biznesa ētika ir cieši saistīta ar morāles un ētikas principiem, kas vienā valstī vai uzņēmumā ir pieņemams, citā ne. Analizējot procesus Latvijā, pēc autores domām, interesanta ir situācija, kāda izveidojusies telemārketinga jomā.
Telemārketinga jēdziena skaidrojums: telemārketingam pastāv dažādi veidi. Viens paredz tikai reklamēšanu pa telefonu, otrs – potenciālā klienta vēlmju noskaidrošanu, trešais – produkta pārdošanu. Klienti pārsvarā izvēlas informatīvo telemārketingu, ne tiešo pastu (kas ir daudz neitrālāks un līdz ar to arī neefektīvāks mārketinga veids), samaksu organizējot par katru notikušo tālruņa sarunu. Taču teorētiski daudz efektīgāka solās būt telemārketinga tiešā pārdošana, kas paredz, ka pēc sarunas ar potenciālo klientu pozitīvas atbildes gadījumā pircējam tiek nosūtīts rēķins, kuru apmaksājot iespējams saņemt pasūtīto preci.
Šis pārdošanas veids nodēvēts par telemārketingu, tādējādi radot ilūziju, ka tam ir kāds sakars ar informācijas tehnoloģijām. Patiesībā pārdošanā pa tālruni daudz lielāka nozīme ir nevis komunikāciju aparatūras vai elektronisku datu bāzu izmantošanai, kuras arī ir nepieciešamas, bet gan psiholoģiskiem aspektiem – vai zvanītājs, kas reklamēs un piedāvās iegādāties preci, neizraisīs potenciālajā pircējā tādu pašu nepatiku, kā kompaktdisku, nagu laku un džinsu tirgotājs, kas jau n-to reizi mēģina dezorganizēt biroja darbu, piedāvājot savu preci.
…
