Ticība un Krusta kari

Kādi tad bija krusta kari? Vai krusta kariem, kuri ilga divus gadsimtus, bija kāda nozīme? Lai to uzzinātu, man jāaizceļo uz Viduslaikiem, jāpamet divdesmit pirmais gadsimts un jāatgriežas vienpadsmitajā.
Esmu Dienvidfrancijā, Klermonas pilsētā. Eju turp, kurp ceļš mani ved. Ļaužu pūļi drūzmējas ielās, un es eju tiem līdzi. Nonāku kādā milzīgā laukumā, kur sapulcējies liels skaits franku tautas pārstāvju. Tālumā redzams kāds vīrs, kurš iznāk satrauktās tautas priekšā; viņš uzrunā klātesošos. Tas ir pats pāvests Urbāns II. Mēģinu ieklausīties viņa vārdos. Runa sākas ar glaimu vārdiem par to, cik franku tauta ir tuva Dievam, ka tā ir izredzēta iekarot un pievērst Dievam musulmaņu tautas. Ja vien viņš zinātu, ko es domāju par viņa uzrunu! Manuprāt, savas slavas un varas palielināšanas dēļ viņš gatavs darīt visu. Protams, viņš nenovērtē un nezina musulmaņu spēku. Cerības ir liktas tikai un vienīgi uz Dievu. Frankiem nav ne jausmas, ka musulmaņiem arī ir savs Dievs, kurš savukārt palīdzēs viņiem. Runa turpinās ar musulmaņu un viņu kultūras pelšanu, tie tiek dēvēti par neticīgajiem, bezgožiem, svēto vietu apgānītājiem. Vai tiešām ir tik grūti cienīt citas tautas kultūru un reliģiju, lai arī cik atšķirīga tā būtu? No pārdomām mani iztraucē saucieni no cilvēku pūļa: „Tāda ir Dieva griba!”…