1905.-07. gada revolūcijas cēloņi meklējami tālaika vispārējā strādnieku neapmierinātībā ar cara valdību, ar tās darbību un nožēlojamajiem darba apstākļiem. Par tiešu revolūcijas sākumu uzskatāmi 9. janvāra notikumi Pēterburgā, kad pēc cara pavēles tika apšauti mierīgās demonstrācijas dalībnieki – proletārieši un šis no tikums vēsturē iegājies ar nosaukumu „Asiņainā svētdiena”.
Strādnieki demonstrāciju ceļā centās panākt, lai cara valdība uzlabo proletāriešu nožēlojamos darba apstākļus – palielina algas, samazina darba stundas un intensitāti. Šādas prasības var pielīdzināt Romas impērijas laikā izputināto zemnieku prasībām, kad viņi senātam pieprasīja maizi un izpriecas, kas patiesībā ir diezgan nožēlojamas, ņemot vērā 19. 20. gs. mijā pieaugošo konkurenci, šāda veida prasības varēja izvirzīt tikai mazizglītotas būtnes.
Šo proletārā pūļa nožēlojamo stāvokli veiksmīgi izmantoja sociāldemokrāti. Viņi pauda pūlim savas domas un mudināja sacelties pret caru, kurš valsti bija novedis līdz vispārējam kraham, pilnīgai atpalicībai un valsts degradācijai, jo šeit vēl joprojām valdīja muižniecība - zemniekiem bija jāmaksā klaušas un zemnieki tika ierobežoti ar lielajām nodevām un īres maksām. Nonākuši izmisumā cilvēki bija viegli manipulējami, piesolot viņiem maizi un izmaiņas „darbalikumā”, ja tiks gāzta Krievijas cariskā valdība. Un neizglītotais pūlis pakļāvās.
…