Mūsdienās ļoti daudz atbildības par pareizu audzināšanu prasa no pedagogiem, kaut gan saknes ir jāmeklē ne tikai skolotājos, bet arī vecākos un vispār apkārtējā sabiedrībā. Kāds dāņu pedagogs A.Kjergorda teicis: „Ja Latvija neiedzīvosies demokrātijā, tad pie tā vainīgi būs skolotāji!” Ar šo frāzi saprotu, ka tieši skolai ir jādod šī demokrātiskā pieredze. Skolai ir jārada gatavība turpmākajam darbam un dzīvei demokrātiskā sabiedrībā. Būtiski ir veicināt bērnā vienotu pasaules redzējumu, izpratni, ka dzīvē viss ir saistīts, iegūtās zināšanas ir praktiski pielietojamas un noderīgas.
Uzskatu, ka humānās pedagoģijas un demokrātijas principu ievērošana nav cēlonis bērnu visatļautībai. Bērnam tomēr ir brīva griba izvēlēties to, ko viņš ir gatavs darīt. Vecākiem jeb kādiem citiem pieaugušajiem viņam nav jāuzspiež darīt tas, kam viņš nav gatavs, vai vienkārši to nevēlas. Pienāks laiks, ātrāk vai vēlāk, kad viņš tam būs gatavs. Tā nebūt nav visatļautība! Tā īsti mēs- pedagogi un vecāki, ielīst savos bērnos nevaram. Mēs ne vienmēr zinām, kas tieši šajā mirklī viņam būs pareizais.
…