Katram no mums, kā vientuļniekam, ir vajadzīga vientulības vieta savā laimes telpā, kur aiz sevis aizvērt durvis, lai neviens netraucē. Vārdu “laime” katrs izprot citādāk, bet tomēr visi vēlas būt laimīgi un arī vientuļnieks var būt laimīgs, ka eksistē, ka spēj elpot, ka spēj dot citiem laimi. Vientuļnieki, tāpat kā parasti cilvēki, katru dienu nevar būt laimīgi, jo ir notikumi, kas nav atkarīgi no mums.
Viennozīmīgi, mēs katrs esam vientuļnieks un vientulība mums nepieciešama kā ūdens vai gaiss. Pabūt ar sevi vientulībā, uzticēties tikai sev, sakopot domas un ieelpot sajūtas. Dažkārt cilvēks tik ļoti baidās no satikšanās ar sevi, ka jebkurš drauds par vientulību viņam sagādā vislielākās ciešanas.…