Valsts, tās būtība, nozīme, forma

Valsts ir sabiedrības teritoriāla organizācija, kas ar publiskās varas mehānisma palīdzību pārvalda sabiedrību. Pirmās valstis radās apmēram pirms 5 tūkststošiem gadu lielo upju, piem. Inda, Nīla, Eifrata un Tigra, ielejās. Lauksaimniecības attīstība šajos reģionos radīja nepieciešamību pēc valsts. Ražas pieaugums daudzkārt palielināja darba ražīgumu, radās materiāla iespēja uzturēt valsts aparātu, vajadzēja veikt liela apjoma darbus: kanālu būvi, apūdeņošanas sistēmas, tās vajadzēja uzturēt kārtībā un paplašināt. Šo problēmu risināšana prasīja apvienot daudz cilvēku un lielas teritorijas un vienotu, centralizētu vadību. Tā radās “austrumu” tipa valstis. “Austrumu” tipa valstis radās lēnas cilts kopienu sabiedrības pārtapšanas valstī ceļā. “Austrumu tipa valstīm ir daudz kā kopīga: tās visas bija absolūtās monarhijas, tām bija liels ierēdņu aparāts, ekonomikas pamatā bija valsts īpašumtiesības uz galvenajiem ražošanas līdzekļiem un privātīpašumam bija sekundāra nozīme. Tipiskas “austrumu” tipa valstis ir Senā Ēģipte, Senā Divupe u.c. Eiropā pirmās valstis attīstījās savādāk. Šeit galvenais faktors bija sabiedrības noslāņošanās, privātīpašuma rašanās un pakāpeniska cilts pārtapšana valstī. Eiropas valstis ir visas Senās Grieķijas polisas. Agrīno valsti no pirmatnējās kopienas atšķir atdalītas no sabiedrības publiskās varas esamība, nodokļu un nodevu ievākšana no iedzīvotājiem, iedzīvotāju sadalīšana pa teritorijām. …