Ir varoņi, kuri ir lidzīgi mūms, parastiem cilvēkiem, kuriem nav nekādu superspēju. Viņi ir izdomāti, bet teorētiski viņi varētu eksistēt.
Tagad gribu pievērst uzmanību tieši mūsu pasaulei. Pasaulei, kurā mēs dzīvojam. Šeit varonis var būt gan karavīrs, gan ārsts, gan skolotājs un pat vienkāršs cilvēks. Pieņemts, ka varonis ir tas, kuŗš upurē sevi cilvēku labā, izglābj vai palīdz kādām. Pat, ja noņemsi kaķi no koka, bērna acīs tu jau būsi īsts varonis. Spriest par to cik dižam ir jābūt varoņdarbam, lai kļutu par vareno varoni ir grūti.
Katrs var būt varonis pats sev, izdarot, kaut ko tādu, kas pieprasīja daudz darba, morālo un fizisko spēku, bet vai var sevi uzskatīt par varoni, ja esi piecēlies no pirmā modinātāja? Nezinu.
Varoņa izpratne tagad nav nav daudz mainījusies no tā, kas bija agrāk, taču tagad varonim, kā terminam ir vairāk nozīmju. Pēc manām domām varonim ir jābūt drosmīgam, jo ne katrs var uzņemties atbildēt par to, kas būs, ja viss notiks ne tā, kā tam vajag notikt.
…