Viena no Vecrīgas īpatnībām ir tās šauro, līkumoto ielu labirints, kur pat Rīdzinieki dažkārt nomaldās. Vecrīgas ielu tīkls radies viduslaikos.Pēc vēsturnieku domām, vēl dažas ielas ir izveidojušās no tiem ceļiem, kuri bija jau pirms 1201.gada, kad pussalā savu pilsētu dibināja bīskaps Alberts. Šīs ielas tagad veido Vecrīgas plāna mugurkaul. Vēlāk 1293.gadā Rīgai jau bija savi būvnoteikumi. 1565. gadā Vecrīgu apjoza jauns zemesvaļņu pusloks. 14.gs ap to sāka veidoties priekšpilsētas, šajā laikā viduslaiku pilsētas plānojums pamatvilcienos jau bija iezīmējies. Bija uzceltas galvenās sabiedriskās celtnes – Rātsnams, Melngalvju nams, abas ģildes, klosteru kompleksi, Doms, Pētera un Jēkaba baznīcas, un izvērsās tirgotāju un amatnieku dzīvojamo namu veltniecība. Pilsētas struktūrā katram kvartālam bija sava funkcionālā nozīme. Bet ielas savus nosaukumus ir dabūjušas pēc to novietnes pilsētā, pēc baznīcām, pilīm, klosteriem (Jēkaba, Pils, Pēterbaznīcas, Jāņa, Ģilžu, Mārstaļu, Monētu iela), pēc amatniekiem un citām profesijām, kas viduslaikos dzīvoja vienkopus (Kalēju, Miesnieku, Kurpnieku, Tirgotāju, Aldaru iela), pēc personvārdiem (Zundera, Rozena) u.tml.
17.gs priekšpilsētas aptvēra nocietināto Iekšpilsētu. Šajā laikā parādijās pirmie mēģinājumi iekļaut priekšpilsētas vienotā pilsētas plānojuma struktūrā.Zviedru kara inžinieri H.Toms (1632), O.Hansons (1634), J.Rodenburgs (1641) izstrādāja virkni pilsētbūvniecisku projektu. Regulārais plānojums bija raksturīgs visā tā laika Eiropā, it īpašī – Zviedrijas pilsetbūvniecībā. …
