Salīdzinot laikmetus, secinām, ka paleolītā Venēras tēls bija sievietes radītājas, auglības simbols, bet renesansē Venēras tēls ir sievišķības, skaistuma, ideāla simbols. Mainoties laikmetiem, mainās arī vērtības. Paleolītā galvenais sievietes uzdevums bija dzemdēt bērnus, radīt jaunus dzimtas pēcnācējus, te nemaz nav runas par erotiku, kaisli un sievieti kā skaistuma iemiesojumu, jo visas statuetes ir bezpersoniskas, bez galvām, uzsvars ir likts tikai uz sievietes ķermeni, ķermeni, kurš spēj iznēsāt un dzemdēt jaunu dzīvību. Man liekas, ka tad bija pilnīgi vienalga, vai sieviete ir skaista, vai nē, vai viņa ir jauna vai veca, galvenais, ka spēj dzemdēt. Tāpēc šīs statuetes es nesaistītu ar mitoloģisko tēlu, dievieti Venēru. Tēlniekus, kas radīja šīs statuetes neiedvesmoja nekāda mitoloģija, bet gan sieviete- kā objekts, kas spēj dzemdēt.
Turpretī renesanses mākslinieki iedvesmojās no mitoloģiskā tēla, jo attēloja sievieti, kā skaistuma ideālu. Man liekas, ka te var runāt par sievieti kā mākslinieka iedvesmu, mūzu. Sievietes galvenā vērtība nav tikai bērnu dzemdēšana. Ja man liktu izvēlēties, kurā no šiem laikiem, es vēlētos dzīvot, es bez minstināšanās atbildētu, ka renesansē. Kāpēc? Tāpēc, ka renesanses sieviete vairāk līdzinās mūsdienu sievietei.
…