Viens no iemesliem neveselīgai pašuztverei ir nepareiza sevis izpratne Šādas nereālās ,,bildes” rodas reizēs, kad esat pret sevi nepārtraukti skarbs un neapmierināts, domājot pretēji faktiem, ka esat sliktāks par citiem. Protams, ka nepareizi ir iedomāties, ka varu būt labāks nekā jau esmu, bet tikpat svarīgi ir ņemt vērā un apzināties savas stiprās puses. Tā kā visas nevēlamās īpašības, kas traucē mūsu darbā varam viegli iznīdēt. Pārsvarā no nevēlamajām īpašībām māsu vai vecmāšu darbā uzskatu ,, neprasmi” klausīties. Un tieši pareizi to izdarīt prot tikai nedaudzi mediķi. Klausīšanās ietver sevī daudz vairāk nekā vienkārša dzirdēšana. Klausīšanās nav dabisks process .Klausīšanās ir iemaņa, kuru noteikti ir jaattīsta.
Dievs ir devis cilvēkam muti, divas ausis un desmit pirkstus, bet cilvēki bieži vien uzvedas tā , it kā viņiem būtu desmit mutes, divi pirksti un viena auss. (1) Šo teicienu vajadzētu paanalizēt katrai māsiņai, vecmātei un izdarīt secinājumus, vai nesaskatam sevi tajā.
Īpašības vai vērtības, kuras mājo mūsos ir tās , ar kurām tad veidojam attiecības, gan savā darbā, gan ar saviem pacientiem, gan ar saviem klientiem, partneriem, gan savstarpējā
saskarsmē. Lielu nozīmi katra darbā ieņem garīgās īpašības, piemēram:
Dvēseliskums. Dzīvē mēs esam tik dažādi. Katrs ar saviem uzskatiem, raksturu, savām problēmām, priekiem un bēdām. Vieni mērķi un ideāli mūs vieno, citi rada nesaskaņas un konfliktus starp mums. Katrs mēs esam uz sava pakāpiena kā dvēseliskajā, tā ķermeniskajā attīstībā un šī pakāpe nosaka to līmeni, kādā mēs spējam izprast viens otru un ap mums esošo pasauli. Lai cik augstās domās par sevi mēs nebūtu, katra cilvēka saprāts spēj aptvert tikai ierobežotu daļiņu no mūžīgā un bezgalīgā. Šī daļiņa tad arī ir viņa patiesība, viņa pasaules uzskats. Tikai atbilstoši savas attīstības līmenim cilvēks spēj izprast jebkuru uztverto informāciju un šī izpratne tad arī nosaka viņa attieksmi pret to. …
