Viduslaiku Rietumeiropas rokraksta grāmatas

Grāmatu lietošana.
Grāmatas glabāja skapjos, bet vēlāk arī uz speciālām pultīm. Lai uz pultīm esošās grāmatas nenozagtu, tās pieslēdza ar ķēdēm, bet iekšā mēdza ierakstīt tekstus to aizsardzībai, nolādot zagļus, kā arī tika ierakstīti īpašuma ieraksti „Ex bibliotheca...” (No ... bibliotēkas).
Grāmatas bija greznuma priekšmets, ko atļāvās tikai baznīcas, klosteri un visaugstākās un ievērojamākās laicīgās personas. Arī lasītpratēju nebija daudz. Klosteru bibliotēkās bija baznīcas svēto raksti, dzīves stāsti, baznīcas tēvu sacerējumi, liturģiski teksti, ne velti šīs iestādes dēvēja par bibliotheca sacra vai bibliotheca divina. Dibinoties universitātēm, arī tās sāka veidot savas bibliotēkas. Senākais krājums veidojās Sorbonnas universitātē. Aristokrātu aprindās arī bija modē bibliofilija, un vienam otram augstmanim, piemēram, Kārlim lielajam, piederēja visai ievērojams grāmatu krājums. Kad klosteri sabruka, to bibliotēkas bieži vien nonāca pilsētas īpašumā. Tieši šādā veidā izveidojās Rīgas pilsētas bibliotēka.
Rokraksta grāmatas līdz pat mūsu dienām tiek veidotas un pārrakstītas un eksistē paralēli iespiestajām dažādos īpašos apstākļos un nolūkos, piemēram, lai nelegāli izplatītu aizliegtas idejas, lai izplatītu informāciju ierobežotam cilvēku skaitam nelielā eksemplāru skaitā u.c.
…