Viduslaiku universitāšu iekšējā kārtība

Diskusijas - viens no mācīšanās veidiem, kam tika piešķirta liela nozīme. Tieši diskusijās tika apgūtas prasmes uzstāties, noformulēt savu domu, pamanīt pretrunas oponentu teiktajā, argumentēti aizstāvēt savu domu. Mūsdienās joprojām izmanto šo mācību metodiku, tagad tās saucas par Seminārnodarbībam. Šīs nodarbības manā skatījumā ir ļoti savarīgs mācību vielas apģūšanas posms, jo savādak, students pierod pie lekciju tipa nodarbībām, un ne izmantojot zināšanas prakstiski visu aizmirst. Viduslaiku universitātēs, reizi divās nedēļās kāds no maģistriem uzstājās ar referātu par kādu pēc iespējas plašāku tēmu, kur noslēgumā nosauca tēzes un jautājumus, kam jākalpo par pamatu disputam, bet pēc tam turpmākās dienas studenti tam iesniedza savus viedokļus par un pret.
Universitātes, tādas, kādas tās ir mūsdienās, ir ņēmušas savus pirmsākumus tieši viduslaikos, un vienīgais mīnuss tā laika universitāšu iekšējā kārtībā, ko es saskatu, ir lielā baznīcas ietekme uz mācību saturu. Mūsdienās valda uzskatu brīvība, un tolerance pret studenta viedokli un viņa ticību, tā ir demokrātijas uzvara pār monarhistisko kārtību. Manuprāt tas ir liels ieguvums, ka mūsdienās ir izkristalizējusies mācību metodika kas mazāk uzspiež studentam savas dogmas, bet tīri no zinātnisko faktu viedokļa ļauj veikt studentam pētniecisko darbību.

…