Ir produkti, kuru nosaukums ir plaši pazīstams visā pasaulē lielam patērētāju un interesantu lokam, jo konkrētā gadījumā tiek darīts viss, lai popularizētu gan produkta reklāmu, gan tā apgrozību tirgū. Ja runā par auto biznesu, tad Volvo automašīnas marka noteikti nav nepazīstama. To atpazīst ne tikai pēc paša automašīnas modeļa, bet arī pēc nosaukuma.
Volvo vēsture aizsākas 1927. gada 14.aprīlī, kad iznāk pirmais sērijveida auto OV4, ko maigi nodēvēja par Jēkabu. Šis modelis tika izlaists Gēteburgas lielā Volvo rūpnīcā. No šīs dienas tad arī iesākas ēra zviedru industirjas vēsture. Jēkabs bija projektēts pēc amerikāņu dizaina, tam bija spēcīgas šasijas , 4-cilindru dzinējs. Automašīna spēja attīstīt ātrumu līdz 90 km/h, kaut gan rekomendācijā tika ierakstīts, ka tās pārvietošanās ātrums ir 60/km/h.
Mašīnai bija 20 artilērijas tipa riteņi, piecvietīga kuzava ar atvērtu jumtu un četrām durvīm, un bija konstruēts no lokšņu tērauda uz rāmja. Salonā apdare bija no ādas, atvērtā versija maksāja tolaik 4.800 zviedru kronas, bet aizvērtā 5.800 zviedru kronas. Tādas bija cenas uz to brīdi, kad tika sākts ražot šīs sērijas auto. Pirmā gada laikā automašīnu noiets bija visai zems - pārdotas tika tikai 297 automašīnas. Viena no problēmām zemajam noietam tirgū bija augstās ražotāja prasības pret komplektētāju piegādātājiem.
Kā izrādījās , tad interese par Volvo ar jumta pārsegu izrādījās daudz lielāka kā par atvērto versiju. Tādēļ sākotnējais ražošanas plāns, kur šīs versijas bija vienādā skaitā, tika pārskatīts. 1928.gadā tika izlaista Volvo PV4, kas bija krietni garāku kapotu, kantaini ieapaļu aizmugurējo stiklu. Šajā gadā Volvo pirmā smagā automašīna – Ture 1. Nedaudz mikroautobusu jau bija uzkonstruēti 1927.gadā uz Jēkaba šasijām, bet ideja par smago automašīnu ražošanu radās jau 1926.gadā, kad arī tapa pirmie rasējumi. Iecere ar smagajām automašīnām izrādījās ļoti veiksmīga. Smagās automašīnas vēlāk arī autobusi pirmajos Volvo pastāvēšanas gados ņēma virsroku. 1928. Gadā sāk darbu pirmās Volvo kompānijas ārzemēs – Oy Volvo Auto AB tika nodibināta Helsinkos , Somijā.
1929.gadā Jēkabs Volvo vēl izstrādāja ideju par 6-cilindru dzinēja radīšanu, tādēļ 4-cilindrīgos auto pamazām mainīja uz iecerēm. Patērētājiem tika piedāvāts 6-cilindru auto, kuru nosauca par Volvo PV651. PV nozīmē Person Vagen, kas no zviedru valodas tulkots kā “zviedru auto”; skaitlis 6 – 6-cilindru dzinējs; 5 – piecas vietas ; 1 – 1.sēriju.
PV651 bija garāks par Jēkabu un tam bija platāks rāmis kā Jēkabam. Spēcīgāka motora jauda guva lielas atsauksmes, īpaši taksometru tirgū, kur Volvo centās iekļūt.
Gada laikā tika pārdots 1.383 mašīnu, 27 no tām aizgāja kā eksports. Zviedrijā tika izdots arī pirmais žurnāls Volvo cienītājiem ar nosaukumu Ratten (tulkojumā – stūre).
Iesākumā Volvo ienākumi bija niecīgi. Ernsts Grauers no Stokholmas , viens no pirmajiem Volvo dīleriem, kurš nopirka pašu pirmo auto no sērijas PV4, pats stāvēdams pie konveiera un sekodams mašīnas tapšanas procesam. Divatā ar Assaru Gabrielsonu viņi atdzina mašīnu uz Stokholmu , kur mašīnai tika pievērsta ļoti liela uzmanība. Tā bija pirmā spēcīgākā reklāma, lai ieinteresētu patērētāju ārpus Zviedrijas.
1930
Martā Volvo sāk izlaist pirmos septiņvietīgos modeļus, TR671 un TR672. Šasijas tāpat kā PV650/651 bija pagarinātas. No šī brīža parādījās dažādi apzīmējumi Volvo priekš pasažieru auto un taksometriem. Taksometriem tika piešķirts sērijas numurs TR670. Jau šī paša gada augustā pasauli ieraudzīja jauns pasažieru auto – PV652, kas bija daudz ekskluzīvāks par PV651 versiju. Iekšēji tie atšķīrās gan ar aprīkojumu, gan ar priekšējiem krēsliem. Ārējais dizains kļuva pievilcīgāks – aizmugurējie spārni ieguvuši garāku formu, un aizmugurējā sēdekļa stikla forma vēl vairāk noapaļota. Vislielākā atšķirība bija bremžu sistēmā, kur tika ieviestas hidrauliskās bremzes.
…
