Atmosfēra ir Zemes gāzes apvalks, kas griežas kopā ar Zemi kā vienots veselums. Tas ir gaisa apvalks, kas apņem Zemi. To veido gāzu maisījums galvenokārt slāpeklis un skābeklis. Tā ir apmēram 800 km bieza. Atmosfēras masa ir ~5,15 * 1015 tonnu. Atmosfēra sastāv no gāzu maisījuma – gaisa, kurā līdz ar pastāvīgiem komponentiem ir arī dažādas mainīgās daļas. Mainīgs ir arī ozona daudzums atmosfērā. Ozons intensīvi absorbē Saules ultravioleto starojumu, aizsargājot Zemi no tā kaitīgās iedarbības. Atmosfēra neļauj Zemei parāk sakarst vai atdzist.
Atmosfēras ķīmiskais sastāvs sāka veidoties līdz ar Zemes izveidošanos. Oglekļa dioksīda daudzums būtiski samazinājās laikā pirms 4500-300 milj. gadu, bet vairāk palielinājās slāpekļa daudzums. Tajā pašā laikā sāka palielināties arī skābekļa daudzums.
Cilvēkam, dodoties kosmosā, kur nav atmosfēras, jānēsā speciāls apģērbs, kas nodrošina skābekļa apgādi un līdzsvaro ārējo un organisma iekšējo spiedienu. Cilvēka organisms ir pielāgots dzīvošanai normāla atmosfēras spiediena apstākļos, bet kosmosā šī spiediena nav, jo nav gaisa slāņa virs mums.
Zemes uzbūve
Magnetosfēra. Magnētiskais lauks, kas aptver Zemi. Magnētiskais lauks aiztur cilvēku dzīvībai bīstamo kosmisko starojumu.
Atmosfēra. Gaisa slānis, kas apņem Zemi. Tā pasargā Zemi no meteorīdu triecieniem un karstajiem Saules stariem.
Zemes garoza. Zemes virskārta, kas sastāv no cietiem iežiem. Tās biezums ir daļējs - no 6 km līdz 70 km. zemes garoza ir sašķēlusies vairākās daļas – plātnēs, kuras balsta kontinentus un okeānus. …
