Bet pagāni nebija vienīgie, kas izmantoja īpašus rituālus, lai iegūtu savu dievu labvēlību. Indriķa hronikā tiek minēta epizode, kad bīskaps, būdams uz kuģa, kurš ir aplenkts ar igauņu sirotājiem, vēršas pie Svētās Jaunavas ar īpašu formulu jeb lūgšanu „Rādi, ka esi māte, rādi, ka esi māte!” (Indriķa hronika, XIX, 5) Pēc šīs lūgšanas igauņu kuģis, kurš bija pilns ar vairākiem simtiem vīru, uztriecās virsū citam igauņu kuģim, rezultātā visi gāja bojā, bet dzīvi palikušie sabijās un izkāvās savā starpā. Tāpat Indriķa hronikā tiek minēti arī citi notikumi, kad brīnumainā kārtā kristiešiem tiek palīdzēts. Tomēr vissvarīgākais rituāls, kuram ir sakrāla nozīme kristiešu vidū, ir tieši kristīšana, kurā nozīmīga loma tiek piedēvēta ūdenim. Man likās nedaudz komiski, ka tiek minēts anti-kristīšanas rituāls līvu vidū, kurā kristietība tiek „nomazgāta”: „[..]nodevīgie līvi, aplaistījās ar Daugavas ūdeni un sacīja: “Še nu ar upes ūdeni noskalojam kristības ūdeni līdz ar pašu kristietību un, atmezdami pieņemto ticību, aizsūtām to pakaļ aizbraucējiem sakšiem.” (Indriķa hronika, II, 8)
Pēc hronikām var spriest, ka maģiskas darbības-tai skaitā zīlēšana, upurēšana un buršanās ir bijušas nozīmīgas 13.gs. cilvēku dzīves sastāvdaļas, ar kuru palīdzību tika skaidroti un savā ziņā kontrolēti dažādi dzīves aspekti. Pie tam, dažādi rituāli bija sastopami gan pagānu, gan kristiešu vidū. Lielu lomu ieņēma dažādas vielas un priekšmeti, ar kuru palīdzību šie rituāli tika veikti-medalus dzeršana, mazgāšanās ar ūdeni, zīlēšana ar kauliem, dzīvnieku un cilvēku upuri, kā arī vērtīgu priekšmetu ziedošana.
…
