Zināšanu jēdziens vēdiskajā literatūrā

Fiziskais ķermenis un prāts ir tikai gara dzīves ārējās sastāvdaļas. Audzināšanas mērķis ir atklāt cilvēkam gara pasauli un padarīt intensīvāku „iekšējo dzīvi”. Tikai attīstīta gara dzīve bagātina prāta un fiziskā ķermeņa darbības, piešķirot tām jēgu, izpratni un perspektīvas. Bez iekšējās dzīves ārējā ir akla, nespēcīga, tukša un pašatsvešināta. Tāpēc uzskata, ka izglītība, kura nodarbojas tikai ar cilvēka dzīves laicīgajām un pragmatiskajām lietām, iznīcina pati sevi. Tas izskaidro, kāpēc daudzās mūsdienu rietumu skolās valda garīgs tukšums un jaunatne dumpojas. Vēdiskā izglītība paredz ķermeņa un prāta spēju attīstību, lai nodrošinātu pilnvērtīgu, veselīgu un ilgu cilvēka mūžu, tāpēc skolas galvenais uzdevums ir „iemācīt redzēt, dzirdēt un vēlēties tikai vislabāko”, t.i., nostiprināt raksturu, kontrolēt savas vēlmes un dziņas, paaugstināt savas koncentrēšanās un gribasspēku .
Vēdiskajā literatūrā zināšanām bija liela nozīme, tā balstījās uz skolotāja un skolēna cieņu vienam pret otru, vairāk tika attīstīta garīgā pasaule, nepazaudējot un neaizmirstot par fizsiko ķermeni. …