Tāpat kā ekonomikai, matemātikai vai jebkurai citai zinātnes, sabiedrības nozarei – arī žurnālistikai ir sava vēsture. Pamatnostādnes, kas veidojušā laika gaitā varētu nosaukt par tradīcijām, žurnālistikas pamatiem. Par piemēru var minēt „5 maģiskos punktus” pēc kuriem vadās žurnālisti – kas, ko, kad, kā un kāpēc. Savā attīstībā žurnālistika ir ievērojami paplašinājusi savu redzesloku. Varētu teikt, ka tieši 21.gagdsimtā par žurnālistikas daļu ir kļuvis internets. Tas varētu teikt – izkonkurē citus mēdijus, jo gan skatīties televīziju, gan lasīt presi – to visu var darīt arī internetā. Bet tās nav vienīgās izmaiņas. Tehnoloģiju attīstība nodrošinājusi jaunus, kvalitatīvākus un ērtākus veidus kā veidot ziņas, kā tās nogādāt informācijas saņēmējiem un kā tās uztvert. Mūsdienās žurnālistika mums ziņo par visām iespējamajām tēmām, kas aptver notikumus, problēmas vai vienkārši noderīgu informāciju. Un to varētu nosaukt par daļu no izaicinājuma. Izaicinājums ir prast pasniegt mūsdienu sabiedrībai šo informāciju, spēt nokļūt vietās, kurās šī informācija rodas. Žurnālista izaicinājums ir izlemt kas ir vai kas nav ziņa. Žurnālistika palīdz cilvēkiem pieņemt lēmumus. Piemēram, pirms iegādāties kādu produktu – mēs pat to ievācam informāciju, vai lai pārliecinātos par ko balstot vēlēšanās – mēs sekojam līdzi informācijai, norisēm politikā utt.1 Šī informācija mums palīdz izlemts, bagātina mūsu zināšanas un attīsta domāšanu.
Ziņas var iedalīt 3 kategorijās: informācija, izklaide(laika kavēklis) un pārliecināšana. Pirmā no kategorijām, protams, ir visnozīmīgākā. Tā ir galvenā ziņas funkcija. Ziņas dod mums ikdienai nepieciešamo informāciju, kas stāsta par pasauli, kurā dzīvojam. 2…