Man šī profesija šķiet saistoša, tieši ar to ka žurnālistam jāatrodas nemitīgā kustībā, mainībā un jātver jaunākie notikumi. Domāju tā ir diezgan sarežģīta, bet tai pat laikā ļoti radoša un interesanta nozare kurā darboties. Cilvēkam jebkurā dzīves situācijā ir svarīgi prast komunicēt ar apkārtesošajiem, lai iegūtu jaunāko informāciju, nodibinātu jaunus kontaktus un dalītos ar savu viedokli. Pret labu žurnālsistu šīs prasības ir vel izteiktākas, jo mērķauditorija un paziņu loks aizvien jāpalielina.
Daži vēsturnieki apgalvo, ka žurnālistikas pirmsākumi atrodami jau pirms mūsu ēras. Taču toreiz tā nebija tāda profesija, kāda tā ir mūsdienās. Senāk informāciju no vietas uz vietu nogādāja svētceļnieki, karavīri un ceļotāji. Par tiešajiem žurnālistikas profesijas priekšgājējiem tiek uzskatīti oratori, kuri izmantoja daiļrunību politiskās cīņās. Par pirmo laikrakstu visā pasaulē tiek uzskatīts „Acta Diurna” - ar roku rakstīts ziņojums, kurš senajā Romā tika izlikts publiskai apskatei. Tomēr tā īsti žurnālistika varēja sākt attīstīties tikai pēc 15.gs, kad tika izgudrota pirmā tipogrāfija, kas deva iespēju drukāt periodiskus preses izdevumus. !9.gs. kā „jaunās žurnālistikas” galvenā sastāvdaļa Savienotajās valstīs parādās intervija. 20. gs. intervijai ir ļoti nozīmīga loma žurnālistikā. Viens no pirmajiem medijiem Latvijā ir 19.gs. 20.gados izdotās „Latviešu Avīzes”.
1929. gadā Franks Tīss teicis: „Žurnālistika-tā ir mūslaiku baznīca”.”Ap žurnāliem un avīzēm pulcējas lasītāju „draudzes”, kas tic vēstītajam vārdam. …