Mūsdienās, ar vien vairāk cilvēki ir sākuši ceļot. Cits aizceļo uz laiku, cits aizbrauc ekskursijā, bet cits dodas labākas dzīves meklējumos ārzemēs, uz visiem laikiem. Dažreiz ārzemēs cilvēki vairāk naudas, nekā paliekot šeit pat, Latvijā. Jāņem vērā arī tas, ka dodoties prom no valsts, cilvēks var uzķerties uz viltus darba piedāvājuma. Bezdarbs ir pašlaik sabiedrības lielākā problēma, kāpēc arī cilvēki pamet valsti. Vēl protams apnīk klausīties tukšos solījumos no politiķu puses un notikumu slēpšanā.
Bieži gadās dzirdēt, ka kāds paziņa vai draugs dodas prom uz ārzemēm strādāt. Arī pa TV var teikt katru dienu ir dzirdami stāsti, ka kāds aizceļoja, netiek mājās, tika piekrāpts u.c. Man pašam brālēns pirms 3 gadiem devās uz Norvēģiju. Cik zinu, dzīve tur ir labāka. Apstākļi nav no tiem labākajiem, jo ziema beidzas maijā un ir auksts, taču darba alga pašlaik ir salīdzināma šādi – ja Latvijā tu nopelni 12 Ls dienā, tad tur tu nopelni 12 Ls stundā. Dzīvošana ir dārga, taču vari veikt aizņēmumu bankā, nopirkt ko vēlies un ievērojami ātri atpelnīt naudu un atdot. Mīnuss šim visam – tu neesi pie draugiem un ģimenes. Labāk ir dzīvot šeit, kur viens otru var saprast bez problēmām, ir daudz draugu, kuri atbalsta.
Latvijā ir vērts palikt arī tāpēc, ka dodoties prom, tu nekad nezini, kā tur būs un vai darba piedāvājums ir īsts. Ir dzirdami stāsti, ka cilvēks dodas meklēt darbu aiz robežas, un viņu piekrāpj, vai, lai cik tas skarbi nebūtu, pārdod kā vergu vai maksā nevis solīto milzu summu, bet tā, ka tu knapi vari atļauties izdzīvot un nopirkt pārtiku. Pēc tam tu nožēlosi, ka nepaklausīji draugus un nepaliki Latvijā.
Ar vien vairāk tiek slēgtas rūpnīcas, cilvēki zaudē darbu. Ko dod tas, ka nolikvidē cukura rūpniecību, aizslēdz slimnīcas? Cilvēki zaudē darbu, valsts zaudē eksportpreces un līdz ar to arī resursus (naudu). No kurienes radīsies nauda, ja neko neražos un tikai prasīs aizņēmumus valūtas fondos un bankās? Protams nekas labs nenotiks, jo nauda neapgrozās, vai apgrozās melnajos tirgos un ēnu ekonomikā, no kā valstij nenāk līdzekļi, lai uzturētu tās pašas slimnīcas. No vienas puses ir vainīga valsts vadība, bet no otras – mēs katrs pats, kurš neapdomīgi rīkojas ar saviem un citu resursiem. Paši pēc tam meklējam cerību ārzemēs.
Latviešiem ir daudz kā laba, tie ir lielie pasākumi, svētki, kuri ir mums vienīgajiem tādi un latvieši nav slinki. Tie kuri vēlēsies, tie arī kaut ko dzīvē sasniegs un būs labi tepat. Manuprāt, vajadzētu mazliet ierobežot valsts vadības visatļautību, lai ierobežotu viņu zagšanu. Viņi ir galvenie – un viņiem ir jārāda labs piemērs savai tautai, nevis jābūt oligarhiem.
Būsim katrs kārtīgs, rādīsim labu piemēru citiem, un tad arī visiem būs labi un izdzīvot varēsim mūsu pašu Latvijā. Nav viegli, bet ir jācīnās.
