Klausies! Klausies klusumu! Klausies, kā dzied Latvija!
Cilvēka dzīvē daudz kas mainās: viņa dzīvesvieta, darbs un draugi, intereses un ieradumi, bet kaut kas paliek nemainīgs – dzimtene. Jebkuru valsti var iznīcināt, bet dzimteni iznīcināt nevar. Dzimtene ir visur – mēs esam dzimtene.
Paskaties, cik skaista ir mūsu daba! Paisuma viļņos pukst tās sirds, vējā ir tās dvesma, zilajās upēs – asinis. Zilas asinis? Tātad mūsu dzimtene ir aristokrāte! Protams, paskaties, cik majestātiski tā sagaida sauli jūras piekrastē! Spīdeklis lēnām iznirst no jūras un lēnām kāpj augstāk un augstāk. Tas lēnām sasveicinās ar mūsu zemi, kura atbild ar tūkstošu koku šalkoņu vasarā un puteņa eleganto reveransu ziemā – tikai īsta dāma spēj tā sasveicināties.
Bet cik skaisti dzied mūsu Latvija! Un katru reizi – jaunu dziesmu. Paklausies viņu dziedam naktī! Vai tu kādreiz esi iznācis ārā naktī? Vai esi skatījies debesīs? Vai esi aizturies elpu, lai nesagrautu klusumu? Klausies klusumu! Vēss vējš nemanāmi aizlido tev virs galvas, veikli pielabojot frizūru... Mēness uzsmaida... Tu aizver acis... Un sākas koncerts. Klusums spēlē ar pauzēm, zari ir bungas, rasas lāses – zvaniņi, pusaizmigušo putnu sarunas – klavieres un tava elpa – pūšamie instrumenti. Jā, arī tu esi savas dzimtenes orķestrī , jo tu esi daļa no tās. Nekur citur tā neskanēs tava elpa, nekur tā nesmaidīs mēness kā dzimtenē.
Bet kāpēc, kāpēc mēs aizbēgam no dzimtenes laimes, bagātības vai piedzīvojumu meklējumos? Vai dzimtene ir vainīga pie mūsu nelaimēm? Simt, tūkstoš reiz nē! Pie visa ir vainīgs cilvēks, kas atteicās no mīlestības, aizmirsa par saulrietu un par klusuma mūziku. Šis savtīgais cilvēks domā, ka dzīvo sev. Šis cilvēks nekur neatradīs laimi, viņš ir zaudējis savas saknes, zaudējis sevi visumā. Dzimtene var tikt iznīcināta tikai, ja tās cilvēki to grib. Es zinu, ka tu tāds cilvēks neesi.
Tu, tāpat kā es, klausies nakti. Vai ar to pietiks? Nē... Jāpalīdz arī citiem atrast šo mūziku. Kā? Es nezinu. Varbūt tu izdomāsi speciālu disku, kas varētu ietvert sevī vēja dvašu un lietus asaras? Varbūt... Bet zini, es ticu, ka dzimtene izdzīvos! Tai grūti, jo pārāk maz vietas un laika pasaule ir atvēlējusi Latvijai. Bet viņa aizņem tik daudz vietas mūsu sirdīs, cik neviena planēta nespētu piedāvāt – mūsu lielā mazā Latvija.
