Būsim laimīgi Latvijā!

Latvija ir maza, krāsaina valsts ar tikpat lieliskiem iedzīvotājiem, taču dažbrīd mums vajag uzmundrinājumu vai pozitīvus vārdus, lai paskatītos uz sevi no malas un saprastu, ka ir nepieciešamas pārmaiņas un revīzija savās domās un vecajos, ierūsējušos uzskatos.
Mūsdienās, skatoties no reālista viedokļa, – Latvijai neklājas lieliski. Valstī vēl joprojām redzamas krīzes atstātās pēdas, bankrotējusi jau otrā banka, algas, šķiet, sarūk tikpat ātri, cik dienas, tuvojoties Ziemassvētkiem, un veikali jau sen vairs nepiedāvā reizē lētu un kvalitatīvu preci. Bet vai tāpēc mums ir jāpadodas un jānoliec galvas?
Bieži vien raugos apkārt un nespēju saprast, kāpēc daudzi no mums nespēj savā ikdienā atrast kaut vienu saules, prieka stariņu. Protams, protams, Latvijā krīze, taču vai tas ir iemesls, kāpēc ir jāpārstāj smaidīt? Vecie ļaudis sūrojas par pensijām, mammas un tēti par bezdarbu. Dažreiz liekas, ka pesimisms un bēdas – tā jau ir norma mums, latviešiem. Cilvēki pamet valsti, sakot, ka citur klāsies labāk, taču sirdī daudzi apzinās, ka nekur nav tik labi kā mājās. Un Latvija ir mūsu mājas!
Šeit viss ir skaists. Tas nekas, ka citur aug palmas, maksā lielākas algas vai saule spīd spožāk un biežāk. Mums ir jāiemācās ieraudzīt to pozitīvo, to skaisto šeit. Latviju ir vērts mīlēt. Nekur citur jūs nevarēsiet izbaudīt četru gadalaiku krāšņumu. Pietiek skumt par sniegu, lietu vai vēju, kas pūš sejā - tas viss ir jāizbauda. Mums ir dota iespēja pamosties no rītiem, nebaidoties, ka zemestrīce varētu izjaukt dzīves ritmu, nav vulkānu, cunami, viesuļvētru. Vai latvieši vispār apzinās to, ka viņi no dabas saņem tikai to labāko?
Palasot ziņu portālus un forumus, dažreiz gribas aiz kauna ielīst zemē – tik daudz negatīvisma, tik daudz rupjību no komentētājiem. Bet vai tas palīdz mums attīstīties? Ziņās ir jārāda vairāk pozitīvo sižetu, ne tikai problēmas un to analīze. Latvijā ik dienas notiek kas smaida vērts, bet mēs to pat nepamanām aiz drūmajiem avīžu virsrakstiem un vienaldzīgajām televīzijas diktoru sejām! Vajadzētu ieviest vairāk raidījumus, kas liktu cilvēkiem smieties, priecāties, un negatīvo ziņu raidījumus samazināt līdz minimumam. Vai tiešām mums ir jāzina, jāredz ikkatrs noziegums, katra politiķu darbība vai bezdarbība gan no rīta, gan vakarā pirms gulētiešanas?
Skaudība, slinkums, mantkārība – šķiet, tādas rakstura īpašības vidusmēra latvietis piedēvētu jebkuram citam mūsu tautas pārstāvim. Bet kāpēc mēs nepamanām pozitīvo? Latvieši vienmēr ir izcēlušies ar savu strādīgumu, čaklumu, skaistumu. Daudzi no mums ir ļoti draudzīgi un izpalīdzīgi. Esam ļoti daudzpusīgi - protam strādāt gan dārzā un siena pļavā, gan pie datora un birojos. Daudz ko esam sasnieguši, iekarojuši virsotnes visā pasaulē.
Es uzskatu, ka liela Latvijas bagātība ir jaunieši. Jaunie cilvēki ir tie, kuri veidos Latvijas nākotni, kas, protams, ir cerību pilna un gaiša. Vienmēr un visur pastāv izņēmumi, taču lielākoties mēs esam ar plašu interešu loku, stipri, gudri un ar pozitīvu skatījumu uz dzīvi un lietām. Mēs nečīkstam, bet darām, kas ir mūsu lielākais pluss!
Latvijai un latviešiem ir laiks mainīties. Mēs katrs taču lepojamies ar savu tautību un valsti! Pietiek salīdzināt, vērtēt, raudāt – beidzot ir laiks saņemties un pasmaidīt Latvijai par to, ka mums tāda ir! Tā ir mūsu dzimtene!