"Skan kā Latvija"

Skan kā Latvija
Pasaulē ir tik daudz skanējumu. Katra valsts, katra pilsēta, katra vismazākā pasaules daliņa dod skaņu, skanējumu, kas ir neatkārtojams un brīnumains. Cilvēks piedzimst un it kā ieslēdz skaļruņus, ieliek austiņas ausīs, ieslēdz atskaņotāju un klausās...
Dzīvojot Latvijā, es klausos skanējumu, kurš ir mazs, toties mierīgs, harmonisks un brīnumskaists. Jau 18 gadus dzirdu savu valsti, runāju ar to, mainos skaņām, kaut arī visstiprākos momentus tā arī neesmu pārdzīvojis.
Dziesmusvētki... Vispārējie latviešu dziesmu un deju svētki ir tradicionāls notikums Latvijā jau kopš 1873. gada. Skanējums, kas rāda Latvijas vienotību un varenību. Simfonija, ko iegūst dziesmusvētkos ir apbrīnojama un vienkārša. Reizi piecos gados Latvija dzied, Latvija skan, skan visa no Liepājas līdz Daugavpilij, no vismazākā līdz vislielākajam. Lielais un mazais stāv blakus un dzied, klausās un piedalās, radot kaut ko tik skaistu un stipru, ka tā pietiek uz vēl pieciem gadiem. Vēl pieciem gadiem darba un sviedru, lai vēl pēc pieciem gadiem varētu radīt to vēl vairāk apbrīnojamu un skaistu. Katra vismazākā nots, ko pavada sviedru lāse, katrs paleciens dejā, kas top perefkts, tikai atkārtojot to vairākas reizes... Dziesmusvētku koncerts ir kulminācija tam skaņu koncertam, kurš notiek piecu gadu garumā.
Skanīgās četrrindes raksturo Latviju no citas puses. Tās nes sevī tautas kultūras mantojumu, Latvijas senatni cauri gadsimtiem. Agrāk tautasdziesmas skanēja katrā mājā, tās bija kā māju saimnieku dzīves un darba vizītkartes. Mūsdienās šo vizītkaršu skaits ir sarucis, jo cilvēki pārsvarā dzīvo pilsētās, nevis laukos, bet tās vēl ir un top. Krišjānis Barons parūpējās, lai visas tautasdziesmas būtu apkopotas vienā vietā un lai tās ar laiku nepazustu.
Tautasdziesmas ir vienkāršas četrrindu dziesmas, kuras raksturo cilvēku darba tikumu, gadskārtu tradīcijas un māca. Latvija nav iedomājama bez tautasdziesmu meldiņiem, bez Līgām un Jāņiem, kas dziedātu un dancotu dažādu skaņu un toņu apņemti vasaras saulgriežos. Šīs mazās dziesmiņas ir liels Latvijas folkloras balsts. Ja cilvēks, kurš sajūt dziesmas, ienāktu kādā no Latvijas sētām, viņš uzreiz ieraudzītu četrrindi uz sienas. Viņa acis nākamajā acumirklī nevarētu neskatīties uz kūti, kur būtu tautasdziesma, par smieklīgu vai nopietnu tēmu.
Latvija, manuprāt, neskanētu bez tautasdziesmām...Klavieres bez vienas trešdaļas stīgu, taču arī nav klavieres?
Latvijā ir cilvēki, kuri ir iemīlējušies Latvijas skaņās un ieliek to savā darbā, lai radītu kaut ko pavisam jaunu. Raimonds Pauls, cilvēks, kurš pilnveido un rada skaņas, kas reprezentē Latviju. Raimonds Pauls rada mūziku, komponē, aranžē jau piecdesmit piecus gadus. Tas ir cilvēks, kas Latvijai pievienoja jaunas skaņas, uzlaboja skanējumu un izplatīja to pa visu pasauli. Latvija nevar būt sadzirdama bez Paula notīm. Ja Latvijas skanējumu pielīdzina lietum, tad Paula ieguldījums jāpielīdzina jaunām lietus lāsēm, kas tikko sasniegušas zemi.
Klausos jau 18 gadus un man nepietiek. Latvija ir kaut kas neatkārtojams, kaut kas savs... Dzirdot to katru rītu pamostoties, domāt, ko tā dveš pusdienās, ieklausīties, ko tā saka aizmigot. „Skan kā Latvija”, tas ir izteiciens, kurā vislabāk varu izpausties, jo Latvija skan, Latvija pukst manā sirdī.