Latvija- mūžam mana dzimtene. (5)

Latvija- tā ir zeme, kurā es esmu piedzimusi un dzīvoju vēl aizvien. Tas vien ir iemesls, lai es būtu lepna par mūsu dzimteni. Protams, es esmu lepna, ka dzīvoju Latvijā, jo tajā ir tik daudz skaistā un labā.

Manas tēvzemes vēsture ir notikumiem bagāta. Esmu ļoti priecīga, ka es savus 18 gadus esmu dzīvojusi brīvā
Latvijā. Taču vēl jo vairāk es lepojos ar tiem cilvēkiem, kuri izcīnīja šo nenovērtējamo brīvību Latvijai un latviešiem. Tie bija latviešu strēlnieki, kuri ar visu sirdi un dvēseli cīnījās par savām ģimenēm, draugiem, tēvzemi, Latvijas nākotni un, protams, brīvību.Drošsirdīgi un stipri viņi stājās pretī Bermonta armijai līdz padzina tos no Latvijas. Šī uzvaras diena tika pasludināta kā Lāčplēšu diena, kuru mēs, latvieši, ar lepnumu un atmiņām atzīmējam 11. novembrī katru gadu. Šajā datumā mēs godinam šos latviešu karotājus par viņu drosmi un uzvaru šajā nozīmīgajā kaujā. Taču pats galevenais, padzenot Bermonta armiju, mēs ieguvām lielāku pašpārliecinātību un mīlestību pret savu dzimteni un cieņu pret tiem drosmīgajiem, kas to aizstāvēja. Man ir liela lepnuma sajūta īpaši par manu radinieku Fridrihu Cernts, kurš, par savu lojalitāti pret valsti, ir apbalvots ar Lāčplēša kara ordeni 1921. gadā. Pavisam drīz būs 18. novembris, kad mēs svinēsim mūsu brīvās valsts 93. dzimšanas dienu!

Domāju, ka Latvijā ir daudz lietu ar ko mēs varam lepoties. Viena no tām vēl ir brīnumskaistā daba. Latgales daudzie, debess zilie ezeri un visas valsts skaistie zaļie, meži ir latviešu lepnums.Protams, esmu lepna arī par mūsu četriem gadalaikiem. Es nevaru teikt, ka man patīk tikai viens no šiem četriem gadalaikiem, jo tā nav. Katrā no tiem ir tik daudz lietu, kas man patīk, un kuras es izbaudu ik katru gadalaiku, katru gadu.Rudenī, Latvija ir tik krāšņa! Pār mums krīt krāsaino lapu plīvurs , un tas izrotā mūsu zemīti. Un ziemā- lielās, baltās sniegpārsliņas riņķo skaistā dejā ap mums. Pavasari- putnu trallināšana pavada mūsu dienas gaitas visas dienas garumā. Un vasara, kad saule mūs lutina uz nebēdu. Īpaši neaprakstāmas sajūtas mani pārņem tad, kad lūkojos zvaigžņotajās debesīs. Varētu pat teikt, ka tajā brīdī ir tāda kā drošības sajūta. ka esi tur, kur ir tava vieta, t.i. savā mājā kopā ar ģimeni, savā skoliņā ar draugiem un savā ciematiņā, savā novadā un, protams, mūžam savā dzimtenē.

Nevar aizmirst arī par cilvēkiem, kuri Latvijas labā tik daudz darījuši. Tādu cilvēku ir neskaitāmi daudz. Tie ir karavīri, kuri cīnījās par mūsu tēvzemi, tie ir jaunlatvieši, tas arī ir G. F. Stenders, Krišjānis Barons- slavenais un izcilais dainu vācējs un krājējs, tas ir Jānis Pliekšāns jeb Rainis, tas arī ir Andrejs Pumpurs ar savu eposu "Lāčplēsis", kā arī bijušie un esošie Latvijas valsts prezidenti , kuri Latvijas vārdu nesuši visā pasaulē.

Novēlu Latvijai būt tik pat skaistai kāda tā ir tagad. Maniem tautiešiem es novēlu, lai tie ciena un mīl mūsu tēvzemi un cīnās par to kā to ir darījuši mūsu senči. No visas sirds un dvēseles novēlu, lai katram latvietim, tā pat kā man, Latvija būtu mūžam mīļā dzimtene un vieta, kur vienmēr var atgriezties!