Esmu dzimusi un augusi Latvijā. Savu bērnību pavadīju šeit-dzimtenē. Man ir laimējies, man patiesi ir laimējies piedzimt, uzaugt un dzīvot skaistā, tīrā zemē, ko sauc par Latviju, ko es saucu par savu Latviju. Latvija - tā ir zeme, kas izauklējusi brīnišķīgus un slavenus cilvēkus, tā ir zeme, kur mana vecvecmāmiņa, ar gaiļiem celdamās, auksto rīta rasu bridusi ,govis slaukusi, mežā gājusi un simtiem pīrādziņu sacepusi.
Vai mēs – mūsdienu jaunieši, apzināmies, cik brīnišķīgā zemē dzīvojam un cik daudz varam saņemt no Latvijas? Mūsdienu pasaule mainās un robežas atveras, nekas vairs neierobežo mūs doties pa plašajiem Eiropas ceļiem, izvēlēties skolu, kur mācīties, darbu, ko strādāt un zemi, kurā dzīvot. Nacionālā savdabība ir tas, kas mūs atšķir. Tikai tā tauta izdzīvo, kas stingri ar saknēm ieaugusi savā zemē, kas spēj nosargāt savu valodu, kultūru, kuras bērni ar lepnumu saka: „Mēs esam latvieši.”
Vai mēs esam aizdomājušies par savu nozīmi, par iespējām – ko varam sniegt sabiedrībai, lai kopīgi veidotu Latvijas tagadni un nākotni? Daudzi par to ir domājuši, daži jau sapratuši un kalpo par labu piemēru citiem, cits nemaz nav aizdomājies vai jūtas pārāk mazvērtīgs, lai vispār kaut ko darītu. Pirmkārt, ir ļoti svarīgi apzināties sevi, savu statusu un lomu sabiedrībā. Kas es esmu? Vispirms es esmu Dieva radīts cilvēks. Turpmāk es sevi varu apzināties dažādās sabiedrības lomās, un galvenās no tām ir: „es - kā meitene”, „es - kā Latvijas pilsone”, „es - kā Latvijai vajadzīgs cilvēks”, „es - kā meita”, „es - kā skolniece”, „es - kā aktīva, zinātkāra, un sabiedriska personība”. Es apzinos savas sociālās lomas, apzinos, ka esmu Latvijas pilsone, un, cik lielu lomu manā dzīvē nosaka tas, ka dzīvoju Latvijā.
Manuprāt, svarīgākais, ko Dievs mums – latviešiem bez dzīvības ir devis, ir tīrā, skaisti zaļojošā zeme un mūsu gara brīvība. Brīvība izlemt – kā dzīvot un cik dziļi ieaugt savā zemē. Tādēļ, katrapienākums būtu to saudzēt.Lai saglabātu labu veselību, ir ļoti svarīga vide, kurā cilvēks dzīvo. Lai cilvēks būtu laimīgs, tam vispirms ir nepieciešama veselība un apmierinātas pamatvajadzības – jābūt paēdušam un siltumā. To visu mums sniedz Latvijas daba, tādēļ jāprot to novērtēt un saudzēt. Jo ne visās zemēs un valstīs cilvēkiem ir tīrs ūdens, ko dzert, ne visur ir tik auglīga zeme, kur audzēt pārtiku, ne visur ir tik tīrs gaiss, ko elpot. Ne visur ir tik zaļa zāle un koki kā pie mums – Latvijā. Esmu laimīga, ka piedzimu un dzīvoju tieši Latvijā un man ir tā iespēja no sirds dot pretī visu, ko esmu iemācījusies un vēl apgūšu turpmāk.
