"Latvijas kultūra ir unikāla"

Latviešu daudzveidīgā tauta un tās kultūra mūsdienās ir izveidojušās par, manuprāt, unikālām un nozīmīgām pasaules vērtībām. Latvijas kultūra ir vienreizēja un citu tai līdzīgu nav, jo tikai latviešu tautai piemīt sabiedrības kopīgais, specifiskais pasaules skatījums un uztveres veids, kas sniedz mūsu tautas garam tieksmi pilnveidoties un pierādīt sevi. Latvieti ar savu tautu saista ari nozīmīgās tradīcijas, kas ļauj tam apjaust savas kultūras nozīmīgumu un neatkārtojamību. Turklāt vēstures notikumu iespaidā - daudzo svešo tautu pakļautības rezultātā – latviešos ir nostiprinājusies spēja novērtēt savu brīvo dzimteni.
Latvijas tautu un kultūru, kuru tā veido, var uzskatīt par vienreizēju tās īpašā pasaules uztveres veida dēļ. Latvju tauta ir viena no mazākajām pasaulē, uz Zemeslodes ir atlikuši vairs tikai 1,3 miljoni cilvēku, kuri sevi sauc par latviešiem. Savu tautiešu nelielais skaits liek katram atsevišķajam indivīdam aizdomāties, ka tautas kopējais spēks un ietekme var būt tikai pavisam nelieli, kas, savukārt, izraisa sava veida nacionālu mazvērtības sajūtu. Tomēr daudziem latviešiem savas tautas biežā nespēja būt vienotai izvēršas individuālā progresā, proti, salīdzinoši liela daļa mūsdienu Latvijas iedzīvotāju ir ar tieksmi sevi pierādīt, cīnīties, lai izdarītu visu, uz ko katrs ir spējīgs un parādītu savas tautas labās puses pārējai pasaulei. Tas bieži arī izdodas. Kā uzskatāms piemērs var tikt minēts fakts, ka Latvija ar tās aptuveni 2 miljoniem iedzīvotāju Olimpisko spēļu vēsturē ir izcīnījusi kopā 20 zelta medaļas – ziemas un vasaras spēles kopā ņemot. Turpretī Eiropas lielvalsts Polija ar saviem aptuveni 38 miljoniem iedzīvotāju vēstures gaitā ir izcīnījusi vien 3 zelta medaļas jau minētajās sporta spēlēs. Arī latviešu dzejniece Māra Zālīte savulaik rakstījusi: „Mēs, latvieši, neesam tik bagāti ar cilvēkiem, lai nevīžīgi un vieglprātīgi rīkotos ar dzīvo materiālu. Mazai tautai katrs indivīds vērtīgs, bet sevišķi – izcili apdāvināti cilvēki.” Tas savā ziņā pierāda, ka vēlme parādīt savu nelielo tautu, pateicoties ciešai apņēmībai, bieži vainagojas ar panākumiem.
Neapšaubāmi, latvju piezemēto un atturīgo tautu un kultūru izveidojusi mūžīgā nepieciešamība kā mazai tautai rast saprašanos un kompromisu ar lielākām tautām. Latvieši lielākoties vienmēr centušies visu atrisināt „pa labam”, tie allaž pastāvējuši par mieru, kā rezultātā arī izveidojusies tautas mierīgā mentalitāte. „Ar savu nepārspējamo un nesalīdzināmi dziļo lirismu baltā latvju tautas dvēsele stipri atšķiras no visām citu tautu dvēselēm,” tam piekrītot, teicis latviešu filozofs Pēteris Zālīte.
Senās senču tradīcijas, kuras lielai latviešu daļai arī mūsdienās ir vērtīgas, padarījušas šīs valsts kultūru īpašu un atšķirīgu no citām. Paražas ir ļoti nozīmīgas kultūras attīstībā, jo tiešā mērā ietekmē tautas būtību un sniedz katram priekšstatu par savu senču un arī tautiešu vērtībām. Tādējādi izveidojas konkrēti ideāli un pārliecība, pēc kuras sabiedrība vadās. Latvieši vienmēr ir bijusi dziedātāju tauta, tāpēc ir tikai likumsakarīgi, ka ik pēc četriem gadiem Latvijas dziedātāji un dejotāji dodas uz galvaspilsētu Rīgu, lai atspoguļotu tautas apvienošanos mīlestībā pret mūziku un deju.
Neatņemama latviešu kultūras sastāvdaļa ir „UNESCO pasaules atmiņu krājumā” iekļautais literatūras dārgakmens – Krišjāņa Barona apkopotās latvju dainas. Tās, gadu simtiem aizejot, cilvēki vienmēr ir nedaudz mainījuši, tomēr būtība ir palikusi – tās atspoguļo latviešu kultūras un tautas gara pārmaiņas un vērtības.
Latvju tautas kultūra daudzus gadsimtus ir tikusi pakļauta citu, spēcīgāku tautu spiedienam. Tā rezultātā latvju dvēsele ir izveidojusies par unikālu piemēru sabiedrībai, kura spēj novērtēt pašas dzimteni un brīvību. Neskatoties uz to, ka pēdējo gadu laikā liela sabiedrības daļa ir no šīs valsts izceļojusi, lai pārceltos uz dzīvi ārzemēs, daudziem cilvēkiem Latvija vēl arvien ir nozīmīga.
Latvieši pēc savas būtības nav agresīvi, tas izpaužas gan to tradīcijās, gan dzīvesveidā. To ir pierādījusi arī vēsture – latvji nekad nav gājuši karagājienos ar mērķi iekarot citas zemes un pakļaut sev citas tautas. Tomēr, ja tiem ir ticis uzbrukts ar vēlmi atņemt tiem brīvību, tie aizsargājuši savu tēvu zemi ar visu savu būtību. To pierāda arī pēdējo gadu desmitu notikumi – lai gan latvieši ir atturīgi, tie ir daudzreiz spējuši palikt pie savas pārliecības un aizstāvēt savas tautas intereses, ko skaidri atainojusi tautas spēja apvienoties salīdzinoši nesenās Trešās atmodas laikā.
Gan dažādie vēsturiskie notikumi, gan nozīmīgās tradīcijas, kā arī sabiedrības kopīgā tieksme sevi pierādīt ir izveidojusi mūsdienu latviešu tautas kultūru par unikālu vispasaules vērtību. Tik tiešām, tā ir vienreizēja un citu tādu pasaulē vairs neatrast. Var atrast līdzīgu, tomēr tieši tādu ne - tāda ir tikai Latvijas kultūra.