Latvija - valsts, kuras dēļ vajadzētu krist un celties!

„Es, jā es esmu Latvijas pilsone un arī Tu, vienalga vai stāvi rokas salicis, un noskaties Latvijas nākotnē vienaldzīgi, vai dari visu no sirds, ko vari savas valsts labā,” saku es, atcerēdamās gan Latvijas prieka un uzplaukuma, gan pagrimuma brīžus.
Latvietis vienmēr ir bijis cilvēks, kam vieglāk licies noskatīties no malas un izteikt tikai nekam nederīgus komentārus. Lai gan mēs gribētu pastāvēt par savu valsti, mums aptrūkst vārdu un uzdrīkstēšanās, mēs saņemamies, bet tomēr noklustam, tādēļ vārds „Latvija” izskan tik vien kā vārgs čuksts.
Vai tiešām Latvija ir valsts, kuras dēļ vajadzētu krist un tad, visus pēdējos spēkus apkopojot, celties? Manuprāt, jā! Kurš gan cits, ja ne pats īstenais latvietis var pastāvēt par savu valsti! Mēs pārāk daudz pamanām citu valstu varenību, tādēļ liekas - kas ir Latvija? Tāds mazs mazītiņš pleķītis pasaulē, ko pat lielākā daļa citu pasaules valstu nav ievērojušas. Valstīm daudz nosaka teritorija, diemžēl tās mums nav gana daudz, lai tādēļ vien mūs ievērotu. Ir jārada kas cits, ar ko Latvijā dzīvojošie varētu lepoties un teikt: „Lūk, tur, Latvijā, es dzīvoju un esmu lepns Tev to teikt!”
Ikvienam latvietim ir tūkstošiem ideju, kā nokļūt saulītē, un cerība paspīdēt citu acīs. Mums nepietiek vien ar to, ka Latvijai ir skaista, mierīga daba, labvēlīgi laika apstākļi, varētu teikt, ka mūs neapdraud nekas, mēs esam kā mīļā, sargājošā klēpī. Varbūt tāpēc mums liekas, ka viss notiks pats no sevis, viss atrisināsies, jo šī valsts nekad nav sastapusies ar dabas draudiem. Un laikam jau arī tieši šis siltais, mierīgais un mīļi auklējošais klēpis liek mums atgriezties un pastāvēt par Latviju.
Latvieši, iedegsim gaismiņu tumšos vakaros, lai tā apspīd un sasilda mūsu sirdis! Būsim vienoti un pastāvēsim par Latviju, jo Latvija ir valsts, kuras dēļ ir vērts gan krist, gan celties!





Ieva Daugela