Es dzīvoju Latvijā septiņpadsmit gadus. Mana visa bērnība tika pavadīta Latvijā, arī tagad es dzīvoju savā valstī - Latvijā.
Man Latvija nozīmē ar brīnumaini skaistu dabu. Kaut arī Latvijā nav augsti kalni vai tuksnešu stepes, ko var apbrīnot, bet Latvijā ir skaistas upes, piemēram, Daugava, Gauja, Venta. Man vismīļākā, visskaistākā upe ir Daugava, tik plaši viņa paveras visā Latvijas ainavā. Vēl mani iedvesmo vasaras ziedu košās, smaržīgās pļavas un priežu meži. Šī zeme ir ļoti skaista visos gadalaikos. Jo reti kurā valstī pastāv četri gadalaiki, bet pie mums Latvijā tie ir! Balta ziema, saulains un mīlestības pilns pavasaris, piedzīvojumiem bagāta vasara, krāšņais rudens. Katrs gadalaiks ir ar kaut ko īpašs.
Latvija ir īpaša ar savām tradīcijām un svētkiem, piemēram, citās valstīs nav Miķeļi, kad kauj gaili, Mārtiņos liek galdā zosi, Līgo un Jāņos ēd sieru, dejo un lec pāri ugunskuram, priecājas līdz rītausmai.
Ja man kādreiz būs jāaizbrauc no Latvijas, lai mācītos vai strādātu, es vienmēr atcerēšos Latviju - tās skaisto dabu, tos brīnumainos cilvēkus. Man šķiet, ka jebkuram cilvēkam vajadzētu aizceļot un paciemoties kādā citā valstī, lai iepazītu un saņemtu tās valsts kultūru, cilvēku viesmīlību un smeltos zemes gudrību. Bet ir jāatceras, ka savu dzimteni nevar atstāt pavisam, ir jāatgriežas, jo šeit ir Latvija, kur Tevi vienmēr gaidīs mīļie cilvēki- radi, draugi, paziņas. Nevar pamest Latviju uz visiem laikiem, jo Latvija ir mūsu mājas.
Tas ir īsts latvietis, kas nekaunas par savu valsti, par piederību šai zemei. Īstam latvietim jābūt lepnam, kad redz Latvijas sarkan-balt-sarkano karogu, jāpieceļas kājās, kad skan Latvijas himna.
Par savu valsti jārunā tikai labu. Mēs visi esam vienādi ar to, ka esam Latvijas pilsoņi, kopā esam liela, varena ģimene, ka kopā var paveikt daudz! Šogad Latvijai paliek 93 gadi un joprojām tā ir brīva un skaista zeme- mana Tēvzeme! Un tāpēc es varu teikt, ka Latvija tā ir vienīgā vieta, kuru es vienmēr saukšu par mājām. Un, protams, nekur nav tik labi kā mājās.
