Latvijas manifests. (2)

Nesmej, latvi, manu stāstu. Tāpat kā svētus rakstus kādreiz vēstīja caur apstarotiem mirstīgajiem, tā arī es tagad savu runājamo lieku skandēt cilvēkam, lietojot vien Tev saprotamus vārdus.
Tu zini, ka liktenis daudzreiz sitis man pļaukas, taču agri vai vēlu parādījies kāds, kam brīvestības ideja nav bijusi vien bezjēdzīgs vārdu salikums. Šis cilvēks bijis mana elpa, dvēsele un gods. Viņš modās, un modās svabadais gars. Tad es biju austoša saule maigu mākoņu gādīgajā skāvienā. Taču viena cilvēka mūžs nav tik garš, lai palīdzētu man celties katru rītu.
Kāda nesaprotama, izvirtusi, kropla, taču neaprakstāmi stipra vara spieda mani krist ceļos, un es lūzu, es padevos. Es kritu. Taču tagad jāpienāk galam aklai klausībai katram, kas pavicina acu priekšā ar zizli, banknoti vai solījumu. Es celšos un ausīšu, un kritīs to galvas, kas liegs man brīvestību.
Es vairs neesmu neaptēsta tautumeita trijās liepās. Progress skāris mani un Tevi. Tu esi domājošs, stiprs, Tavās krūtīs deg liesma - stimuls virzīties uz priekšu, Tu gribi zināt vairāk, darīt labāk; tāda cilvēka priekšā pasaule gatava aiz prieka apraudāties. Ar Tevi, latvi, lepotos pat kādreizējie paverdzinātāji, vērmeļrūgtām asarām apraudādami savas tautas pagrimumu šobrīd.
Iekš manis ir tūkstoš tūkstošu vīru un sievu elpa, kas spēs uznest tautu nebijušā augstumā. Tici man, latvi! Un tici sev! Sviedros un asinīs noslīks tas, kam mute pavērsies izspļaut zaimus. Vairs nebūs neviena, kas savu aprobežotību uzspiedīs kā svēto un vienīgo patiesību. Tu pats sev esi Tas Kungs un karalis, jo nav redzēts varenāks spēks par to, kas vēlas ņemt atpakaļ brīvestību.
Varbūt Tu tagad apraudi savus sentēvus, kas, šīs pašas dziņas mudināti, nolikuši savas galvas. Bet zini, ka no viņu pelniem lemts atdzimt fēniksam, un šis fēnikss esmu es.
Lai aizrijas ar savu žulti tas, kurš teicis, ka latvieši ir vergu tauta! Un gana, latvi, akli sekot svešai netaisnībai! Bet nekrīti otrā galējībā. Īsta mīlestība ir klusa. Tu nekliedz. Es sapratīšu visu bez vārdiem, jo vērtība allaž bijusi tikai darbiem.
Mācies no Kurzemes liepām izturību, no Zemgales laukiem – spēju dot, no Vidzemes kalniem – lēnprātību, no Latgales podiem – izturību.
Es vienmēr būšu tev līdzās, latvi.