Mans laiks (52)

Ko tu šodien darīji? Vai tava šodiena atšķīrās no vakardienas? Ar ko tev bija īpaša pirmdiena pirms nedēļas? Nodzīvota vēl viena diena. Pagājusi neliela daļiņa no dzīves. Diena paliek pagātnē, lieki neatgādinot par sevi, bet tā tur bija un paņēma sev līdzi tavu laiku. Vai sēžot mājās un pa logu vērojot, kā zemi pārklāj lielas, baltas sniega pārslas, spēj iedomāties, ka tu šobrīd varētu atrasties kaut kur citur pasaulē? Varbūt esi Brazīlijas svelmē, piedaloties krāšņā karnevālā vai brauc ar gondolu pa Venēcijas šaurajiem kanāliem ? Kāpēc tu esi tieši šeit?
Strādājot vai mācoties, mēs veidojam savu nākotni, pilnveidojam sevi. Darām to, lai varētu nodrošināt sevi, savu ģimeni. Bet ko tu darītu, ja tā visa nebūtu? Iedomājies, ka nekas tevi netur uz vietas. Tu esi cilvēks bez saistībām, problēmām, un ikdienas steiga tevi neskar. Neviens no tevis neko negaida un nepieprasa, nav jādomā par finansēm, darbu vai mācībām, apkārt notiekošais ir mazsvarīgs. Ikviens, kurš ieslīdzis rutīnā, padara savu dzīvi pelēku. Mēs savu dzīvi varam nodzīvot tā, kā paši vēlamies. Tas ir vienīgais, ko cilvēks spēj kontrolēt. Nekas tevi neaptur šodien izlekt ar gumiju vai nopirkt lidmašīnas biļeti uz Āfrikas džungļiem. Tu vari pa Adrijas jūru burāt ar jahtu vai kāpt Alpu kalnos, ja vien no sirds to vēlies. Grūtākais ir uzdrošināties sapņot un nebaidīties savus sapņus piepildīt.
Laiks nekad neapstāsies. Arī maza meitenīte ar divām garām bizēm kādreiz būs vecmāmiņa. Visbriesmīgākais, kas ar cilvēku var notikt, ir, sagaidot vecumdienas, nonākt pie atziņas, ka agrāk vajadzēja vairāk ļauties jaunības iespējām. Neviens nav spējīgs cīnīties ar pašu varenāko šajā pasaulē – laika plūdumu. Tāpēc dziedi, dejo, smaidi katru dienu, dari to, kas tevi dara laimīgu! Nav vērts plānot tālu nākotni. Dzīvi bauda tie cilvēki, kuri dzīvo šodienai un ļaujas mirklim. Mēs nevaram zināt, cik laika mums uz šīs zemes ir atvēlēts. Ja kādreiz, kad mūsu vairs nebūs, mēs spētu paskatīties uz savu nodzīvoto dzīvi no malas, ko mēs redzētu? Laiks neļaus neko mainīt, un viss paliks pagātnē ierakstīts.
Lai arī tu šobrīd neatrodies Brazīlijā un uz tavas sejas nav brīnišķīgas karnevāla maskas, atrodi šo pasaules krāšņumu savā ikdienā. Gūsti no tās tikpat lielu prieku, kā burājot ar jahtu vai kāpjot kalnos, darot, ko vien tu vēlies, jo laiks, kurā mēs dzīvojam, ir īpašs tāpēc, ka tas atvēlēts tieši mums.