Mans laiks

Katram cilvēkam savs laiks sākas vecāku vienā no brīnišķīgākajām dienām – sava bērna dzimšanas dienā. Mans laiks sākās pirms 17 gadiem pēc vecāku teiktā ļoti jaukajā un saulainajā 5. maijā. No šīs dienas pats esmu sava laika skaitītājs.
Kā lielākā daļa cilvēku tā arī es no saviem pirmajiem dzīves gadiem atceros ļoti maz, varētu teikt pat pilnībā neko, bet varu stundām ilgi skatīties sen uzņemtos video materiālus un klausīties vecāku stāstītos stāstus par manu bērnības laiku. Visai interesanti un tajā pašā laikā amizanti ir redzēt sevi pirms vairākiem gadiem, kad vēl nemācēju staigāt un vēl tikai mācījos apgūt lietas, kas šobrīd ir pašsaprotamas. Šobrīd varu teikt, jā mūsu dzīves laiks skrien nemanot, bet šaubos, vai ko tādu varēju iedomāties savā bērnībā, kad laiks bija pietiekami visam – dažādām rotaļām gan bērnudārzā, gan mājās un vēl pietika laika diendusai.
Lēni skrienošais laiks tomēr uzņēma ātrumu un tagad nemanot turpina savu ātro skrējienu neuzklausot mūsu iegribas, ka varbūt kādreiz vēlamies uz brīdi apstāties un esošo situāciju izbaudīt nedaudz ilgāk nekā mūsu liktenis un mans laiks to ļauj. Sākoties skolas gaitām, lielākā laika skaitīšana notika atrodoties skolas solā un apgūstot mācību vielu un tajā pašā ik pa laikam lūkojoties pulkstenī. Šis laiks ir paskrējis ļoti ātri, jo tikko vien šķita, ka esmu pabeidzis pamatskolu, bet patiesībā jau mācos 11. klasē un pēc laika jau būšu pabeidzis vidusskolu. Laiks ir neizmērojami ilgs un arī īss, jo paši neesam sava likteņa noteicēji un kā ar mūsu dzimšanu ir arī noteikta pēdējā cilvēka stunda, kad beigsies katra paša laika skaitīšana, tikai šo noteikto laiku varam domu līmenī paildzināt, pavadot vairāk laika ar saviem tuvajiem, kā arī pilnveidojot sevi nevis lielāko dzīves daļu pavadīt pie datora vai televīzora.
Lai arī cik ļoti negribētos kādreiz ticēt savām domām par jau aizgājušo un vēl nepienākušo laiku, tā tomēr ir dzīves realitāte, ar kuru ir jāsadzīvo. Cenšoties sadzīvot ar šo varbūt ne tik patīkamo realitāti, nonākam pie atziņas, ka pa tiešām laiks skrien un dažkārt stunda paskrien kā minūte un varbūt kādreiz gribās laiku pagriezt atpakaļ. Priecājos par bērnībā pavadīto laiku un nenožēloju pat nevienu minūti, kuru esmu skaitījis un tādējādi veidojis savu nākotni.