Autors: Laila Oša / Cēsu internātpamatskola - rehabilitācijas centrs
Vērtējums: Nav
Vērtējums: Nav
Es savu laiku pavadu mācībās. Citi saka, ka mācīties ir grūti. Es saku, ka nav gan. Laiks iet ātri, to nevar apstādināt. Tu vari pulksteni apstādināt, bet laiku ne.
Mums laiks ir vajadzīgs. Katra minūte un sekunde ir svarīga, sportā pat sekundes simtdaļas izšķir uzvaras medaļu. Katra stunda skolā ir nozīmīga.
Arī draudzība prasa laiku. Es tevi uzklausu, un tu uzklausi mani. Es sapinu tev, un tu sapin man matus bizēs. Es izlasu tevis ieteikto grāmatu, un tu organizē pārrunas. Tā saskaņots laiks ir piepildīts laiks. Tas mūs iepriecina.
Pēc stundām es piedalos interešu nodarbēs - čaklo roku, aušanas, zīmēšanas, deju un teātra pulciņos. Skolotāji gan iedvesmo, un mans laiks paliek sedziņās, zīmējumos, plastiskās kustībās un dzejoļos ierakstīts. Literārajā pulciņā skolotāja Mirdza Lībiete gan mudina mani rakstīt dzejoļus ar atskaņām, bet es dažreiz tās nelietoju.
Es vienā stundā varu uzrakstīt piecus dzejoļus, ja gribu. Pirms gulēšanas es izdomāju dzejoli:
Ver acis ciet,
Laiks gulēt iet!
Miega pele miegu nes, un,
Kamēr acis aizver,
Miega putekšņus tā ber!