Manas sajūtas stāsts (4)

Ja runa iet par brīvības sajūtu, tad tāda ir ikvienam cilvēkam. Mana un tava brīvības sajūta ir robeža starp diviem cilvēkiem un diviem viedokļiem. Šeit viedokļi šķiras, sakrīt un tiek apspriesti, bet ne vienmēr tie apmierina visas puses. Katram cilvēkam šī brīvības sajūta izpaužas savādāk, cits apzinās, ko viņš dara, cits nē. Bet svarīgākais ir zināt savas robežas sajūtas un to, ka pilnīgi ietekmēt cilvēku nespēj neviens.
Manām sajūtām pati svarīgāka lieta ir spēja būt neierobežotam, taču zināt pienākumus un atbildēt par tiem. Es apzinos, ko es vēlos, ko jūtu, es zinu un izmantoju to, kas man ir dots, es rīkojos tā, lai sajūtas būtu pašas labākās. Ja ir nepieciešams, tad es rīkojos arī pēc citu ieskatiem, ja nē, tad tikai pēc saviem, jo tajā brīdī sajūtu, ka tā būs labāk. Tas viss, ko es daru ir balstīts uz sajūtām, uz mērķi, kas kādu var attaisnot vai kādam palīdzēt. Tas viss ir mana rīcība un brīvības sajūta.
Kad runa ir par citu cilvēku sajūtām un brīvību, es apzinos, ka tā ir iespēja palīdzēt un būt labākam, ieklausoties citu domās un vēlmēs. Palīdzot otram, es palīdzu pats sev, jo zinu, ka šis cilvēks rīkosies līdzīgi arī tad, kad man tas būs nepieciešams. Es uzskatu, ka šāda rīcība ir pati taisnīgākā un sajūtas pašas labākās. Ir arī tādi, kas domā savādāk, manuprāt, viņi maldās! Cilvēki daudz kļūdās, kad ignorē citu sajūtas, kad domā, ka viņi ir vienīgie, kam rūp, kad rīkojas tā, ka citiem pēc tam sāp. Vai tā ir pareizi? Es domāju, ka nē!
Katrām sajūtām pienāk arī to robežas. Šīs robežas pienāk, kad visas vēlmes zūd, kad vairs negribās neko darīt un saņemt par to pretī. Manuprāt, tā ir dīvaina sajūta, tā daži teiktu, bet es...Es tā nedomāju, jo jūtu to visu savādāk kā pārējie. Kad es sajūtu mirkli, ka visi spēki un vēlmes zūd, es atkāpjos, lai no jauna pēc tam spētu sajust to, ko nejūtu uz šo mirkli. Man šīs sajūtas ir svarīgas, bet kā ar citiem? Kā ar tiem, kas jūt savādāk? Īsti atbildes man nav un nebūs, bet skaidrs ir viens, ka tas ir daudz savādāk. Tas liek aizdomāties arī tiem, kam viss ir vienalga un tiem kam vēlmes ir tikai dažas, visas sajūtas ir svešas.
Visu secinot, es saprotu, ka cilvēki nenovērtē savas sajūtas, bet es ieteiktu to prast! Jo, ja tu proti novērtēt savas un citu sajūtas, tad tu proti vairāk kā daudzi citi. Tas ir liels ieguldījums tavā un citu izaugsmē un liels solis pretī nākotnes iespējām, kuras tev tiek dotas, tāpēc iemācies novērtēt to, kas tev ir, nevis izvērtē to kā tev nav!